Krusta ceļā ticīgie piemin Jēzus ciešanas
Rīt, Lielajā piektdienā, Kurmenes parkā, Bruknas muižas apkārtnē un dažās citās katoļu draudzēs notiks tradicionālais Krusta ceļa gājiens, pieminot Jēzus ciešanas, nāvi un augšāmcelšanos, izlūdzoties sev grēku piedošanu un citas Dieva žēlastības. Ierobežojumu dēļ dalībnieku skaits būs minimāls.
Krusta ceļu, kas pērn tika ierīkots Kurmenes katoļu baznīcas parkā, 26. martā iesvētīja Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis. Ceremonijā piedalījās Kurmenes katoļu draudzes pāvests Andrejs Mediņš, Ozolaines katoļu draudzes priesteris Romualds Baļčūns un Neretas katoļu baznīcas garīdznieks Andrejs Trapučka.
Būs tiešsaistes lūgšanas
Šogad pirmo reizi Vecrīgā nerīkos ekumenisko Krusta ceļa gājienu, to aizstājot ar Latvijas kristīgo konfesiju vadītāju un garīdznieku ekumeniskajām tiešsaistes lūgšanām 2. aprīlī. Norisi pulksten 11 translēs «TV24», bet pēc pāris stundām lūgšanas pārraidīs Latvijas «Radio 1».
Ekumeniskais Krusta ceļš ir apliecinājums Latvijas ticīgo vienotībai, lūdzoties par visai sabiedrībai un katram cilvēkam svarīgām tēmām – attiecībām ar Dievu, bērniem, vecākiem, laulātajiem. Rīt īsi pirms pusnakts Romas pāvesta Franciska vadītās Krusta ceļa lūgšanas no Vatikāna translēs Latvijas Televīzija.
Dievkalpojumi reglamentētam ticīgo skaitam Kristus augšāmcelšanās svētkos notiks daudzās katoļu un protestantu baznīcās. Visi Lieldienu cikla dievkalpojumi Kurmenē būs parkā pie brīvdabas altāra. Draudžu vadītāji aicina atbildīgi ievērot valstī noteiktos ierobežojumus, distancējoties un lietojot sejas maskas. Kristīgajā tradīcijā Lieldienas ir baznīcas gada vissvarīgākais notikums, jo Kristus augšāmcelšanās iemieso mūžīgās dzīvības apsolījumu.
Sāpīgās 14 pieturas
Krusta ceļš ir svētsvinīgs gājiens ar apstāšanos 14 pieturvietās jeb stacijās, kas simbolizē Jēzus dzīves pēdējos mirkļus ceļā uz Golgātu. Tie ir fiksēti četros evaņģēlijos. Krusta ceļa saturu veido Svēto Rakstu lasījumi, lūgšanas, apceres (meditācijas) un dziesmas, ko ticīgie skandē, pārvietojoties no vienas stacijas uz citu.
Gājiens sākas ar apstāšanos pirmajā pieturā, pieminot vēstures skaudro faktu – Jēzus notiesāšanu uz nāvi. Priesteris katrā stacijā lasa Svēto Rakstu konkrētu nodaļu. Nākamajās astoņās stacijās tiek secīgi atainoti Jēzus krusta nešanas sāpīgākie brīži – sviedri, kritieni, pazemojumi, Jeruzalemes sieviešu asaras. Jēzus pienaglošanu pie krusta, Viņa nāvi, noņemšanu no krusta un ielikšanu Mātes Marijas rokās, guldīšanu kapā piemin četrās pēdējās stacijās. Romas pāvests Jānis Pāvils II 1991. gadā Krusta ceļam pievienoja arī 15. staciju – Jēzus augšāmcelšanās simbolu, taču jauninājums nav plaši ieviests.
Krusta ceļa sākums meklējams agrīnajā kristietībā, kad ticīgie sāka īpaši godāt vietas, kas ir saistītas ar Jēzus dzīvi un nāvi Jeruzalemē. Franciskāņu mūki viduslaikos bija pirmie, kas izveidoja Krusta ceļa kanonu ar 14 pieturām.
Piedošanas mācība
Pieminot Viņa ciešanas un identificējoties ar tām, kristieši pilnveido un atjauno savu ticību. Katrā apstāšanās vietā, konfrontējoties ar cilvēku vislielākajām bailēm no pazemošanas, nosodīšanas, izsmiešanas, pamestības, nāves, var piedzīvot katarsi. Krusta ceļš ir ļoti personiska norise. Tādi brīži ir bijuši arī manā pieredzē.
Esmu piedalījusies vairākos Krusta ceļa gājienos, taču joprojām neaizmirstamas ir ekumeniskajā Krusta ceļā Vecrīgā un Bruknā piedzīvotās izjūtas. Ekumeniskā gājiena scenāriju Rīgā izstrādā pazīstami Latvijas režisori. Visspilgtākais pārdzīvojums man bija 2013. gada Lielās piektdienas Krusta ceļš Vecrīgā ar devīzi «Piedošana», kas tika apcerēta katrā stacijā. Gājiena noslēguma kopīgo piedošanas lūgšanu tek-stu joprojām glabāju kā sevišķu dārgumu.
Jēzus vārdā mēs visi lūdzām piedot sev grēkus un vājības, piedot savām mātēm, tēviem, brāļiem, māsām, draugiem, paziņām, kuri mūs ir atstūmuši, ievainojuši, lieguši maigumu, aizsardzību, mīlestību. Lūgšana beidzas ar teikumu: «Jēzu, īpaši lūdzu piedošanas žēlastību tam cilvēkam, kurš mani ir sāpinājis visspēcīgāk un kuram man ir visgrūtāk piedot…» Ekumeniskā Krusta ceļa gājiena režisore 2013. gadā bija Inga Tropa.
Konfesiju sadraudzība
Ekumeniskais Krusta ceļš Rīgā parasti sākās Svētā Jēkaba katedrāles laukumā, turpinājās Torņa ielā, Bastejkalnā, kā arī apstājoties pie Operas, visiem Vecrīgas dievnamiem, bet noslēgums bija Doma laukumā. Svēto Rakstu fragmentus un meditāciju tekstus katrā pieturā lasīja aktieri un mūziķi, piemēram, Rēzija Kalniņa un Ainārs Rubiķis. Dažādu kristīgo konfesiju garīdznieki un vairāku draudžu locekļi dalījās sāpīgos pārdzīvojumos un Dieva žēlsirdības mirkļos pašu dzīvē. Neizvairīties no grūtībām, bet tajās satikt Dievu un piedzīvot garīgu augšāmcelšanos – tāds bija vienojošais motīvs.
Krusta ceļš nav tikai katoļu prakse. Arvien biežāk gājienā piedalās gan luterāņi, gan citu kristīgo konfesiju ticīgie. Sadarbībā ar katoļu priesteri Romualdu Baļčūnu un luterāņu mācītāju Jāni Tālumu Krusta ceļa tradīciju bērniem un jauniešiem savulaik ieviesa Vecsaules luterāņu baznīcas svētdienas skolas vadītāja Agrita Hatkeviča.
