RITA SIPOVIČA. 12. oktobrī svinēs skaistu jubileju – 50 gadu.
RITA SIPOVIČA 12. oktobrī svinēs skaistu jubileju – 50 gadu. “Avotiņu” mājās Vecsaules pagastā netālu no Ozolaines būs diezgan daudz svinētāju – Ritas draugs, abas meitas, četras māsas un daudz citu radinieku.
Pirmie dzīves gadi pavadīti “Jeskos” Bārbeles pagasta mežos, kas bijuši īsti džungļi – nedz kārtīgu ceļu, nedz elektrības. Vecāku iepazīšanās savulaik esot izzīlēta. Māte Broņislava dzimusi Lietuvā un pusaugu meitas gados lūgusi izzīlēt, kāds būšot mīļotais. Zīlniece teikusi: “No ziemeļiem pelēkā uzvalkā nāks vīrietis.” Tāds arī Ritas tēvs Pāvils ir bijis pirmajā tikšanās reizē. Broņislavas ģimene gan izteikusi neapmierinātību: “Kam tad meitai vajagot cittautieti, vai savējo apkārt ir maz?”
Skolas laiks pavadīts Bārbelē, to gaviļniece atceras kā aizņemtu dzīves posmu. Darba gaitas Ritu aizveda uz Bauskas sadzīves pakalpojumu kombinātu, kur viņa strādāja par šuvēju. Dzīves smagākais posms nāca 90. gadu sākumā, kad ķeizargrieziena laikā neuzmanības dēļ tika traumēti iekšējie orgāni, kas izraisīja smagu slimošanu. Problēmas diemžēl tika risinātas ļoti ilgi. Tikai 1995. gadā notika tas, ko Rita sauc par otro piedzimšanu: “Visu gadu braukāju uz Stradiņa slimnīcu Rīgā un pārcietu divas operācijas, līdz tika pārstādīta niere. Lielais paldies dakterim Jānim Bicānam, kurš operēja. Šogad paiet 12 gadu kopš manas otrās piedzimšanas.”
Laukos laiku aizņem saimniecība, kurā ir govis, zosis, pīles, vistas un suns. Kompānija visai raiba un interesanta. “Sagadījās, ka vista izperēja pīlēnus, bet pīle – cālēnus. Pīlei vēl bieži vien ir aizdomas, ka cālēni ir tās bērni,” tā Rita.
Jubilāre ir laimīga par divām meitām. Vecākā meita Sandra strādā Rīgā un laukos ir reti, bet jaunākā – Antra – mācās Bauskas 2. vidusskolā un mājās ir mātes lielā palīdze. Ar labu vārdu jubilāre piemin arī kaimiņus, kas gan sadarbojas, gan palīdz viens otram.
