Bauskas rajona Tiesas sēdē 30. septembrī apsūdzētais Jānis Bluss vaļsirdīgi atzina sevi par vainīgu ļaunprātīgā huligānismā un atklātā laupīšanā.
Bauskas rajona Tiesas sēdē 30. septembrī apsūdzētais Jānis Bluss vaļsirdīgi atzina sevi par vainīgu ļaunprātīgā huligānismā un atklātā laupīšanā.
Viņš tika notiesāts ar diviem gadiem cietumsoda, kas jāizcieš nosacīti, un diviem gadiem pārbaudes laika.
Pārprot lamuvārdus
Šī gada 16. aprīļa diena Jānim sākās ar rožainām cerībām, jo firma «RRS un partneri» gatavojās strādniekiem izmaksāt algu. Gluži sausā Jānis vēl nebija, jo algas gaidās tika iztukšota vesela pudele spirtota dzēriena. Saņēmis gaidīto atalgojumu, J. Bluss pierunāja darbabiedru Andri doties nelielā izbraukumā, lai varētu turpināt priecīgās dienas svinēšanu.
Dimzukalna apkaimē braucēji apdzina divus jauniešus, kuri no Rīgas devās ciemos pie radiem. Izdzertais alkohols bija «atmiekšķējis» Jāņa sirdi un viņš gribēja paspīdēt ar labdarību. Uzaicinājis abus satiktos jauniešus, no kuriem viens viņam bija pazīstams, sēsties drauga mašīnā, Jānis apsolīja ceļiniekus aizvest līdz galamērķim. Abi pasažieri arī bija stiprinājušies un kļuvuši varen valodīgi. Savā starpā viņi bagātīgi lietoja ierastos lamuvārdus labticīgā nozīmē. Taču Jāņa ausis saklausīja draudus viņa personībai. Alkohola apmiglotais prāts atteicās dzirdētos «epitetus» labticīgi izskaidrot.
Izskaidrojas ar kautiņu
Sliktā ceļa dēļ pasažierus vajadzēja izsēdināt pirms galamērķa. Kad pateicīgie puiši Nikolajs un Jevgenijs Jāni vēl pacienāja no savas pudeles, viņš nolēma ar tiem izskaidroties. Pirmo «ņēma priekšā» Nikolaju, bet viņam pēc pirmā belziena izdevās aizbēgt. Jevgenijs vainīgs nejutās un nebēga, bet mēģināja Jānim izskaidrot krievu «kulturālas» sarunvalodas būtību. Tas viņam neizdevās, jo Jānis bija pārvērties par niknu uzbrucēju. Notriecis Jevgeniju zemē, viņš sāka vīrieti spārdīt ar kājām. Kad upurim beidzot izdevās izrauties, Jānim rokās palika cietušā ādas jaka ar visiem tajā esošajiem «atribūtiem». Pēc piekautā vārdiem, jakas kabatā bijis arī 103 lati naudas. Tās pazušanā Jānis tiesā atzina sevi par vainīgu.
Notikuma vietā palika arī neizdzerta pudele un maisiņš ar cienastam vestajiem pārtikas produktiem, ko Jānis pievāca sev. Jakas kabatā atrasto zāļu baloniņu, ko Jevgenijs kā astmas slimnieks vienmēr nēsāja līdzi, Jānis izmeta grāvmalā, nejūtot ne mazākos sirdsapziņas pārmetumus. Viņš cietušajam neatdeva arī «Saules bankas» kredītkarti. Ādas jaku Jānis uzskatīja par savu laupījumu, ar ko var lepoties, un nekavējoties uzģērba mugurā jau tās pašas dienas vakarā.
Kad Jānim atgriezās skaidrā saprašana un kļuva zināms, ka būs darīšana ar policiju, viņš nobijās un uz trim dienām pazuda no dzīvesvietas, nolaupīto ādas jaku uzdodams māsai noslēpt. Taču nekas vairs nebija labojams. Policisti viņa mājās ādas jaku atrada, grāvmalā sameklēja nomesto zāļu baloniņu un no Jāņa drauga mašīnas izņēma «Saules bankas» kredītkarti. Pārtikas produkti un cigaretes jau bija izlietoti.
Tika ierosināta krimināllieta par ļaunprātīgu huligānismu un atklātu laupīšanu. Tiesā Jānis Bluss cietušajam solījās atdot arī kautiņā pazudušo naudu. Kaut gan tiesājamais nozagtās mantas nebija atdevis un atvainojās tikai tiesas zālē, puiši lūdza Tiesu neatņemt J. Blusam brīvību, dodot iespēju atmaksāt zaudējumus.
