Noteiktais pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limits šī budžeta gada pirmajos mēnešos ir jau izlietots. Šī bija viena no svarīgākajām Pašvaldību savienības 12. kongresā pārrunātām aktualitātēm.
Noteiktais pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limits šī budžeta gada pirmajos mēnešos ir jau izlietots.
Šī bija viena no svarīgākajām Pašvaldību savienības 12. kongresā pārrunātām aktualitātēm. Valsts budžetā pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limits bija 18,5 miljoni latu.
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar vairākiem mūsu rajona pašvaldību vadītājiem, lai izzinātu viņu viedokli un vērtējumu šajā jautājumā.
Jāveic iedzīvotāju aptauja
«Skatot šo jautājumu noteiktā kopsakarībā, vispirms jādomā par to, ka aizņēmumi ir jāatdod. Šī ir mūsu valsts iekšēja lieta, kas jāsakārto. Pieļauju, ka daudzi aizņēmumi un galvojumi tiek izsniegti stihiski. Naudas varbūt nepietiek tiem, kam tā tiešām būtu vajadzīga,» sprieda Vecsaules pagasta padomes priekšsēdētājs Juris Cielavs. Pašvaldība Jaunsaules pamatskolas atjaunošanai ņēmusi kredītu, no kura vēl jāatdod astoņi tūkstoši latu.
«Manuprāt, kredītu ņemšana nav sakārtota. Tā ir milzīga atbildība. Būtu jārīko pagasta iedzīvotāju aptauja par to, vai pašvaldībai būtu lietderīgi un vajadzīgi ņemt lielu kredītu. Šo jautājumu nevarētu izlemt tikai deviņi pagasta deputāti. Nauda cilvēku noved postā, ja neprot ar to rīkoties. Ir pašvaldības, kurās pēc valsts aizņēmuma veikšanas apstājas attīstība citās jomās, jo visi līdzekļi tiek mobilizēti kredīta atdošanai,» uzskata J. Cielavs.
«Pašvaldību savienības kongresā tika nolemts prasīt valdībai rast iespēju palielināt valsts budžetā aizņēmumu un galvojumu limitu, bet budžets ir sastādīts visam gadam. Manuprāt, šie līdzekļi ir nepareizi saplānoti, ja pēc laika atkal viss jāgroza,» šādu viedokli pauda Codes pagasta padomes priekšsēdētājs Andris Āboliņš.
Limitam jābūt lielākam
«Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limitam noteikti jābūt lielākam. Pirms vairākiem gadiem tas tā arī bija. Šīgada valsts budžetā noteiktie 18,5 miljoni latu ir ļoti maza summa, kuru perspektīvai attīstībai var izlietot pat viena pilsēta, piemēram, Daugavpils.
Domāju, ka limits tika samazināts, lai valsts kopumā izskatītos labi pret starptautisko valūtas fondu. Šī valsts budžeta sadaļa ir saistīta arī ar valsts kopējo parādu summu. Šoreiz valsts kopējā parāda samazināšana notikusi uz pašvaldību rēķina. Domāju, ka budžetā tiks izdarīti grozījumi,» tā skaidroja Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis.
Liegta attīstības iespēja
Viesturu pašvaldībā savulaik ņemts kredīts apkures ierīkošanai pagasta kultūras namā un pagastmājā. «Pašvaldību iespējas attīstīties ir tik nelielas, ka līzings vai atliktais maksājums ļauj atsperties un attīstīties. Šajā gadījumā šāda attīstības iespēja ir liegta. Tagad reālā dzīve visā pasaulē notiek uz līzinga. Mazās pašvaldības labprāt ņemtu nelielus kredītus, lai pamazām uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti,» rezumēja Viesturu pagasta padomes priekšsēdētāja Aija Udalova.
***
Fakti
Mūsu rajonā ir 17 pašvaldības, kredītsaistību nav tikai divām – Dāviņiem un Codei.
Pašvaldības ņēmušas kredītu autobusu iegādei, skolu jumtu nomaiņai vai skolu renovācijai, vairākām pašvaldībām ir kredītsaistības par līdzekļiem, kas iztērēti siltumtīklu sakārtošanai.
