Iecavas parkā, pie Brīvības pieminekļa, 14. jūnijā pagasta iedzīvotāji veidoja ziedu ceļu, veltītu komunistiskā terora upuru piemiņai.
Iecavas parkā, pie Brīvības pieminekļa, 14. jūnijā pagasta iedzīvotāji veidoja ziedu ceļu, veltītu komunistiskā terora upuru piemiņai. Šajā dienā pirms 61 gada tūkstošiem latviešu ģimeņu tika izsūtītas uz Sibīriju. Daudzi no turienes neatgriezās. Pirms izlaiduma vakara Iecavas vidusskolas 9. klases absolventi apmeklēja ziedu ceļu pie Brīvības pieminekļa. ß Pret iecavnieces Zitas Štrausas mīļajiem cilvēkiem liktenis nav bijis tik skarbs. No izsūtījuma laimējies atgriezties viņas vīram, mātei un vecmāmiņai. Zitu Štrausu «Bauskas Dzīve» sastapa pie Brīvības pieminekļa, kad ziedu ceļā viņa nolika savu veltījumu – jasmīnu un peoniju pušķi. «Mans vīrs arī gribēja atnākt, bet viņam jāstrādā. Pēc nakts dežūras Iecavas vidusskolā devos mājup, izvēlējos dārzā ziedus un nācu šurp,» stāsta sieviete.
Ziedu ceļa veidošana sākās pulksten 8. Pirmie ieradās sākumskolas «Dartija» bērni kopā ar direktori Irīnu Freimani. Viņiem pievienojās pagasta politiski represēto kluba pārstāvji Alberta Murāna vadībā. Iedzīvotāji priecājās par dārznieces Dainas Rudzītes priekšlikumu komunistiskā terora upuru piemiņu godināt ar ziediem.
Pagasta kultūras nama direktore Biruta Švītiņa teic, ka viņnedēļ dārzniecei slimnīcā ārstēts plaušu karsonis, taču pirms svarīgā notikuma viņa lūgusi dakterus piešķirt «brīvdienu». Daina Rudzīte un viņas meita Elīna izveidojusi centrālo kompozīciju no sarkanām rozēm, kas novietota pieminekļa pakājē.
Daži iecavnieki šķendējās par auksto un lietaino laiku, bet citi apgalvoja, ka puķes vēsumā ilgāk saglabāšoties. Vecāka gada gājuma ļaudis atcerējās karsto un saulaino 1941. gada 14. jūnija dienu, kas latviešu tautai atnesa ciešanas un traģēdijas.
Ar pašu gatavotām kompozīcijām ziedu ceļu papildināja Iecavas vidusskolas 9. klašu absolventi, internātskolas audzēkņi, pagasta padomes darbinieki, uzņēmumu un iestāžu pārstāvji.
