Pirms valsts svētkiem, 15. novembrī, Rīgas Latviešu biedrības namā notika Latvijas Valsts arhīva sagatavotās grāmatas «Aizvestie. 1949. gada 25. marts» atvēršana.
Pirms valsts svētkiem, 15. novembrī, Rīgas Latviešu biedrības namā notika Latvijas Valsts arhīva sagatavotās grāmatas “Aizvestie. 1949. gada 25. marts” atvēršana.
Tajā piedalījās politiski represēto klubu un apvienību, sabiedrības pārstāvji un citi lūgti viesi, kā arī Valsts prezidents V. Zatlers un premjers A. Kalvītis. Klubu “Rēta” pārstāvēja tā priekšsēdētājs J. Puriņš.
“Mums, klubu un apvienību sūtņiem, bija ierādītas vietas pirmajās rindās. No Valsts prezidenta rokām katrs saņēmām divas grāmatas (divos sējumos) par 1949. gada 25. marta deportācijām – kopsvarā piecarpus kilogramu,” smago piemiņas nastu raksturo J. Puriņš.
Ar minētām grāmatām var iepazīties klubā “Rēta” Bauskā, Kalna ielā 16, otrdienās no plkst. 10 līdz 12. Es jau esmu biezo, ilustrēto sējumu lappuses pāršķirstījusi. Grāmatās ierakstīti visu 1949. gada 25. martā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdi un citas ziņas, kā arī ievietoti atslepenotie dokumenti, kas atklāj komunistiskā režīma rūpīgi izstrādāto noziegumu secību. Jau 1949. gada 25. janvārī Staļins paziņo, ka pieņem triju Baltijas republiku K(b)P centrālo komiteju priekšlikumu izsūtīt kulaku, bandītu, nacionālistu, notiesāto ģimenes, un uzdod darāmo katrai ministrijai.
Latvijas PSR Ministru padomes priekšsēdētājs V. Lācis paraksta rīkojumu iesaistīt no Rīgā esošām ministrijām, nodaļām, pārvaldēm, iestādēm un uzņēmumiem 900 kravas automašīnu speciāla uzdevuma izpildīšanai.
Kad 33 ešelonos bija iekrauti 41 708 cilvēki (t. sk. 11 038 bērni), Latvijas K(b)P CK sekretārs Kalnbērziņš protokolē, ka LPSR Valsts drošības ministrija (VDM) ar PSRS VDM palīdzību sekmīgi sagatavojusi un veikusi kulaku un viņu ģimeņu, bandītu un nacionālistu ģimeņu izsūtīšanu. Akcentēta republikas partijas organizācijas, komjaunatnes un padomju aktīva piedalīšanās izsūtīšanas veikšanā.
Daudz plašāku ziņojumu PSRS Iekšlietu ministrijai par veikto operāciju 1949. gada 24. aprīlī, pieminot arī pieļautās atkāpes no instrukcijām un par pretošanās gadījumiem, parakstījis LPSR iekšlietu ministrs A. Eglītis. Pieminētas arī “Bauskas komitejas” izplatītās skrejlapas – “Nāvi boļševikiem un viņu rokaspuišiem!”.
Maskavā “satecējusi” arī informācija no Omskas, Tomskas, Krasnojarskas, Irkutskas un Amūras apgabala par “kravas” saņemšanu.
Deportāciju izpēte veikta sešos gados, teikts grāmatas pēcvārdā. Izdevumu sagatavojuši Valsts arhīva direktore D. Kļaviņa, vēsturnieki E. Pelkaus, J. Riekstiņš un citi. Pētījuma nolūks – piemiņas saglabāšana, vēsturiskās patiesības noskaidrošana par padomju totalitārā režīma būtību, kas varētu būt neapgāžama liecība, ja kādreiz notiktu starptautiska tiesa Nirnberga II.
