Latviešu sāpes, traģēdijas un ilgu gadu ciešanas sākās 14. jūnijā. Ir labi, ka piemin tos, ko izveda 1940. gada 14. jūnijā. Arī tos, kuri 1949. gadā nokļuva Krievijas plašumos.
Latviešu sāpes, traģēdijas un ilgu gadu ciešanas sākās 14. jūnijā. Ir labi, ka piemin tos, ko izveda 1940. gada 14. jūnijā. Arī tos, kuri 1949. gadā nokļuva Krievijas plašumos. Gar Tambovas, Irkutskas, Omskas, Tomskas dzelzceļa malām līdz Irkutskai un Klusā okeāna krastam nepieminēti dus to pīšļi, kuri nomira ceļā. Ir sāpīgi visu ar sirdi un dvēseli izjust un pārstaigāt vēlreiz to ceļu domās.
Bauskā tika atklāta plāksne pilsētas aizsargiem. Aizsargu iecere bija cita. Aizbērtā dīķa vietā izveidot kurgānu saules veidā, pusotra metra augstu, 10 līdz 13 metru diametrā pa apli, ar pieminekli Bauskas un apriņķa aizsargiem. Bauskas pagasts savulaik aptvēra visu pilsētu, Īslīces, Ceraukstes un Bauskas, tagad Codes, Jauncodes pagastu.
Suntažos tāds piemineklis atklāts 90. gadu nogalē. Dzīve iet, un laiki mainās, tikai cilvēki ir to pašu aizsargu pēcteči – bērni, mazbērni un mazmazbērni. Tas tomēr tiks izdarīts, ar “rimiem”, “dusiem” nākotni neuzcelsim.
Ar cieņu – H. VĪTOLS, organizācijas “Daugavas Vanagi Latvijā” Mēmeles nodaļas priekšsēdētājs
