Šogad 16. marts nav iekļauts Saeimas nobalsoto atceres dienu sarakstā, tomēr latviešu leģionāri ir atstājuši neizdzēšamas lappuses Latvijas vēsturē.
Šogad 16. marts nav iekļauts Saeimas nobalsoto atceres dienu sarakstā, tomēr latviešu leģionāri ir atstājuši neizdzēšamas lappuses Latvijas vēsturē.
Gandrīz katram latvietim kāds radinieks ir dienējis leģionā un nēsājis uz piedurknes sarkanbaltsarkano vairodziņu. Vācijas karaspēkā dažādās vienībās atradās vairāk nekā 100000 mūsu tautiešu. Tas ir lielākais skaits latviešu, kas jebkad ir vienlaikus atradušies kādas valsts armijā.
Latviešu leģionāri nav uzskatāmi par kara noziedzniekiem, – to atzina Rietumu demokrātiskās valstis uzreiz pēc kara. Tieši Rietumu demokrātiskajās valstīs Daugavas Vanagu organizācija aizsāka 16. marta atzīmēšanu kā Latviešu leģiona gadadienu, un šo valstu varas iestādes to uzskatīja par pašsaprotamu. Tikai PSRS un vēlāk tās idejiskā mantiniece Krievija latviešu leģionārus ir saukājusi par fašistiem un kara noziedzniekiem. Man ir kauns par tiem pašmāju politiķiem, kuri kādreizējā «lielā brāļa» ietekmē ir ar mieru noliegt savas tautas daļu.
Apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK Bauskas nodaļa sadarbībā ar citām nacionālajām organizācijām aicina 16. martā atcerēties Bauskas aizstāvjus un nolikt ziedus Codes pagasta Butku kapos pulksten 16 un Ceraukstes pagasta Ķīķerkalna kapos pulksten 17. Ar Bauskas pilsētas Tautas nama atbalstu iespējams uz piemiņas vietām doties ar autobusu, tas aties no stāvlaukuma pie universālveikala pulksten 15.40.
Latviešu Nacionālo karavīru biedrība organizē dievkalpojumu Bauskā, Svētā Gara baznīcā, 16. martā pulksten 18, pēc tam piemiņas brīdis leģionāru atdusas vietā Baznīcas dārzā.
