Latvijā 2001. gadā ir izdevies pārtraukt pēdējai desmitgadei raksturīgu tendenci – govju skaita samazināšanos. Arī vidējā produktivitāte palielinās.
Latvijā 2001. gadā ir izdevies pārtraukt pēdējai desmitgadei raksturīgu tendenci – govju skaita samazināšanos. Arī vidējā produktivitāte palielinās.
Šādu informāciju «Bauskas Dzīve» saņēmusi no Zemkopības ministrijas (ZM) Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas. Tās sūtījumā teikts: zemkopības ministrs Atis Slakteris uzsver, ka šo attīstību nedrīkst nenovērtēt dialogā ar Eiropas Savienību attiecībā uz piena kvotām.
Kādas ir ZM veiktā atbalsta aktivitātes? Valsts subsīdiju apjomu ZM katru gadu palielinājusi piensaimniecībai. Šogad tie ir vairāk nekā pieci miljoni latu, kas ir par 31% vairāk nekā 2000. gadā. Zemkopības ministrs valdībā panācis lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmas tūlītēju ieviešanu, kas turpmākajiem desmit gadiem paredz atvieglotus ilgtermiņa kredītus ar septiņu procentu likmi gadā.
Kā piena ražotājiem, tā pārstrādātājiem jau ir pieejams atbalsts SAPARD programmas ietvaros. Šim gadam apstiprinātā piena ražošanai un pārstrādei pieejamā kopējā summa ir 9,5 miljoni eiro, no kuriem uzņēmumu finansējums veido 4,8 miljonus latu. Lauku atbalsta dienestā ir iesniegti vairāki kvalitatīvi piensaimniecības projekti.
Pēdējā laikā situāciju Latvijas piena tirgū saasinājis neadekvāti lētais Lietuvas produktu imports. Latvijas valdība brīdinājusi lietuviešus, ka tādēļ varētu tikt ieviesti starpvalstu tirgus aizsardzības pasākumi piena nozarē.
