Akciju sabiedrība «Bauskas piens» šajā ziemā, tāpat kā iepriekšējā, asi izjūt konkurenci par ietekmes zonu.
Akciju sabiedrība “Bauskas piens” šajā ziemā, tāpat kā iepriekšējā, asi izjūt konkurenci par ietekmes zonu.
Atkal kāds lielais pārstrādes uzņēmums cenšas pārvilināt mūsu piegādātājus, saka sabiedrības ģenerāldirektore Nadežda Podkopajeva un turpina skaidrot: “Piena ražotāji vaicā, vai tiešām Bauskas kombināts ir tuvu bankrotam. Aicinājām jūs, redakcijas darbiniekus, apmeklēt uzņēmumu un pārliecināties, kādas pārvērtības notikušas, lai kliedētu bažas. Ir ieguldīta milzīga nauda, lai ražošanu sagatavotu atzīšanai Eiropas Savienības kritērijiem. Tikai viens piemērs – visur vajadzīgi sensorie ūdenskrāni, no kuriem ūdens plūst bez roku pieskāriena. Viens tāds maksā 300 latu. Visus nomainījām, bet šī ir niecīga detaļa no kopējā lielā darba. 2003. gadā veikti arī neatliekamākie darbi jaunās rūpnīcas sagatavošanā tās izveidei par modernu ražotni. Tie atkal ir lieli kapitālieguldījumi.”
Lieli pārkārtojumi īsā laikā
Uzņēmuma ražošanas vadītāja Dzintra Simsone, rādot izremontētās telpas, stāsta: “Atbilstoši Eiropas Savienības kritērijiem ir saremontētas grīdas, iekārtota ventilācijas sistēma, nomainīts sienu segums un durvis. Gādājām dārgus materiālus, piemēram, mūsu tipa uzņēmumos atļauto pārtikas metālu, kam ir sertifikāts. Darbiniekiem ģērbtuves iekārtotas tā, lai pirms ierašanās cehā nebūtu saskares ar produkciju. Ģērbtuvēs skapīšiem ir 45 grādu slīpa augšpuse, katram nodrošināta ventilācija. Darbiniekiem ir jāgarantē nepārtrauktais plūsmas princips. Proti, cilvēks ienāk uzņēmumā, noģērbjas, ietērpjas speciālajā tērpā, aiziet uz cehu. Tīrā zona nedrīkst krustoties ar netīro zonu.” To visu redzot, jāsecina – ES prasības ir tiešām maksimālas.
Pārvērtības akciju sabiedrībā “Bauskas piens” nenoliedzami jāvērtē pozitīvi, un tas apstiprina uzņēmuma spēju veikt sarežģītus uzdevumus.
Vairs neriskē
Taču tiekoties ar vadību un galveno grāmatvedi Intu Auziņu, “Bauskas Dzīve” nevar noklusēt faktu, ko ik pa laikam atgādina laikraksta lasītāji, piena piegādātāji. Īpaši tas sakāms par mazo ganāmpulku īpašniekiem, kuriem ar kavēšanos izmaksā piena naudu.
Ģenerāldirektore N. Podkopajeva “Bauskas Dzīvei” stāsta: “Vecajā gadā tiešām samaksa par produkciju kavējās. Jaunajā gadā piegādātājiem, kuriem naudu pārskaita viņu bankas rēķinos, samaksas termiņus nodrošinām. Janvārī visi saņems samaksu par iekavēto novembri. Citādi ir ar piena ražotājiem, kuriem naudu izmaksājam tieši. Esam izlēmuši, ka vairs nedrīkstam riskēt un dot naudu līdzi piena mašīnas šoferim. Kā uzņēmuma vadītāja baidos par šādas kārtības drošumu. Piena naudā jāizmaksā prāvas summas, kuras ir arī grūti uzkrāt, jo skaidras naudas norēķinu īpatsvars palicis niecīgs. Tādēļ izsūtījām visiem piegādātājiem vēstules ar aicinājumu katram atvērt kontu.”
Galvenā grāmatvede I. Auziņa apstiprināja: “Uzņēmumam nav cita varianta, un samaksa ir jāpārkārto uz bezskaidras naudas norēķiniem. Daudzi piegādātāji pagājušā gada beigās kontus atvēra, lielai daļai jau ir PNS jeb pasta norēķinu sistēmas konts, kas līdz šim nav izmantots. Taču vēl ap trim simtiem piegādātāju nav savu kontu. Uzkrājoties skaidrai naudai, to tagad izmaksā uzņēmumā. Taču tiešās samaksas turpmāk vairs nebūs un katram piegādātājam ar to ir jārēķinās. Patlaban tieši naudu izmaksājam pēc saraksta, informējot konkrētus piegādātājus. Manuprāt, samaksas krīzei esam tikuši pāri, naudu esam ieguvuši, aktivizējoties preču apritei gadu mijā.”
“Bauskas piena” klientu vidū ir lieli un mazi piegādātāji. Kopumā izejvielas savākšana jāuzskata par ļoti sadrumstalotu, kāda palikusi reti kādam citam pārstrādes uzņēmumam. 1200 piegādātāju – tas ir ļoti daudz, tādējādi arī ikdienas problēmu slānis veidojas tik blīvs un reizēm emocijas pārkāpj pieklājības normas, ko īpaši izjutusi galvenā grāmatvede, kasiere, sekretāre.
Pauž dažādu vērtējumu
“Bauskas Dzīve” sazinājās ar vairākiem piegādātājiem. Lielāks klients no Ceraukstes pagasta sacīja, ka nevar sūdzēties par norēķiniem. Vidēja ganāmpulka īpašnieks no Rundāles pagasta atzina, ka kritiskā gadījumā brauc uz kombinātu un var sarunāt, lai pārskaita nepieciešamo summu, kuras izmaksa aizkavējusies. Rundālietis sevi uzskata par lokālpatriotu un domā, ka piens jānodod sava rajona uzņēmumā. Viņš šaubās par kaimiņienes izvēli, ar kuru konkurējoša firma līgumu noslēgusi tikai līdz maijam.
Maza piegādātāja ar rūgtumu raksta, ka visu pagājušā gada nogali svētku laikā gaidījusi naudiņu, bet tā arī palikusi bešā. Viņa vēstulē izsakās: “Mīļie “Bauskas Dzīves” veidotāji, palīdziet lauku ļaudīm, kaut vai rakstot katru dienu avīzē arī to slikto par “Bauskas pienu”, jo varbūt tad viņiem beidzot paliks kauns.”
Redakcija tēmai par akciju sabiedrību “Bauskas piens” ir pievērsusies atkārtoti un no dažādiem aspektiem, bet jāšaubās, vai kāds no malas sakārtos uzņēmuma un klientu sadarbību. Tas ir pašiem vien jāizdara.
