Jubileju 22. jūlijā svinēja Tatjana Kalniņa.
Jubileju 22. jūlijā svinēja Tatjana Kalniņa
Baušķeniece Tatjana Kalniņa ir dzimusi un augusi Baltkrievijā, Grodņas apgabalā. Pēc vidusskolas beigšanas jaunā meitene dodas apgūt medicīnisko izglītību uz Ventspili. Dzimtā puse gan nekad nav tikusi aizmirsta – vismaz divas reizes gadā to apciemo. Baltkrievijā aug arī krustmeita, kurai drīz būs kāzas, uz kurām būs jādodas.
Jauno speciālisti 1977. gadā norīkoja strādāt uz Bauskas slimnīcas ķirurģijas nodaļu. Pavisam slimnīcā nostrādāti 16 gadu.
Pēc padomju sistēmas sabrukuma aktuālāks kļūst ģimenes bizness. Tatjana stāsta: “Bija frizētava, fotosalons, pārdevām rūpniecības preces, pārtikas preces. Frizētavu gan pirms trim mēnešiem slēdzām – inflācija aug, cilvēkiem nav naudas, nav ienākumu, ar kuriem segt augstās izmaksas.” Pēdējos trīs mēnešus ir jauns darbs – veselības veicināšanas konsultante Bauskas HIV un atkarību profilakses centrā. Īpaši noderīga šajā darbā ir medicīnas darbinieka izglītība un prasmes.
Laulībā ar “disidentu”
70. un 80. gados izklaide Bauskā sita augstu vilni. Bieži bija pasākumi pilskalna parka estrādē, restorāni un kafejnīcas bija visai lēti. Pasākumos iepazinās Sandris ar Tatjanu, un 1980. gadā abi apprecējās. Tobrīd gan jaunā sieva nemanīja, ka ir apprecējusies ar “disidentu”.
Dažas zīmītes un neuzmanīgi pausti viedokļi Sandri Kalniņu jau vidusskolā ierindoja neuzticamo sarakstā. Ticis saukts pat uz pratināšanu, kur noprasīts: “Kas tev, Kalniņ, pie padomju varas nepatīk?” Tiesa, īpašu seku nākotnē tam nav bijis, ja nu vienīgi, kad reiz bija iespēja tikt uz Bulgāriju, tad neesot laists.
“Perestroikas” laikmetā tomēr ierobežojumi kļuva mīkstāki un abiem bija iespēja vairākus gadus aizbraukt pastrādāt uz ārzemēm. ASV dzīvoja Sandra tēvocis, kurš daudzkārt ielūdza pie sevis Amerikā. Gan vienkārši paciemoties, gan arī darbā. Taisītas mājas, dažas reizes pastrādāts arī uz miljonāru jahtām. Tur arī iegūti labi draugi, pie kuriem ik pa brīdim dodas ciemos un kas atbrauc arī uz Latviju.
Sirsnīgi kolēģi
Jaunais darbs Tatjanai Kalniņai ir smags. Tomēr jubilāre saka: “Es no darba nebaidos.” Tas ir saistīts ne tikai ar tiešajām sarunām ar narkomāniem un dažādu slimību inficētajiem, bet arī ar sabiedrības pētījumiem. 80 procenti pusaudžu kādā aptaujā atbild, ka ir pamēģinājuši narkotikas, tas rada bažas jebkuram. Bet šāds darbs ir jāveic, jādomā par problēmu risinājumiem.
Darba gaitas atvieglo sirsnīgi kolēģi. Jubilejas atzīmēšanai darbā Tatjana gatavojusies ļoti pamatī gi – visu nakti taisīti ēdieni. Darbā sveikuši gan sociālā dienesta darbinieki, gan arī Domes pārstāvji. Arī dzimšanas dienas vakarā mājās ieradušies draugi.
Viens no galvenajiem mērķiem pašlaik esot nodrošināt meitai Ilzei izglītību. Šogad jaunā un patstāvīgā meitene mācīsies pamatskolas 9. klasē. Māmiņa par meitu ir droša – Ilze labi prot angļu valodu, vasarā pati meklē darbu.
Jubilāres vaļasprieki tagad ir sports un ceļojumi. Šogad tiks pabeigta arī augstskola, kurā iegūta otra izglītība – sociālais pedagogs. Tatjana domā mācīties tālāk maģistrantūrā.
