Pēc vairāk nekā divu stundu debatēm Saeima ceturtdien, 31. janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma seksuālās un reproduktīvās veselības likumprojektu, kas izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā.
Pēc vairāk nekā divu stundu debatēm Saeima ceturtdien, 31. janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma seksuālās un reproduktīvās veselības likumprojektu, kas izraisījis plašas diskusijas sabiedrībā.
Par likuma pieņemšanu balsoja 67 deputāti, trīs balsoja pret, pieci deputāti atturējās.
Abortu aizliegums
neatrisinās problēmu
Pieņemot likumu, deputāti vairākas stundas debatēja par abortu aizliegumu.
Saeimas Jaunās frakcijas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pauda, ka, runājot par grūtniecības pārtraukšanu, tiek runāts vienīgi par sievietēm, aizmirstot, ka arī vīrietis ir atbildīgs par bērna radīšanu un, aizliedzot abortus, vēl vairāk pasliktinātos mazturīgo ģimeņu stāvoklis. Viņa uzsvēra, ka ar aizliegumu nevar atrisināt problēmas.
Arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča emocionālā runā sacīja, ka nedrīkst neļaut sievietēm izdarīt izvēli, jo, aizliedzot abortus, būtu jāaizliedz sievietēm pārtraukt grūtniecību tajos gadījumos, kad bērns ieņemts vardarbīgi vai ja bērns ir smagi slims.
Viņa aicināja deputātus nebūt vieglprātīgiem, jo «ir ļoti dažādi gadījumi un katrs no tiem ir saistīts ar kādas sievietes likteni». A. Barča arī norādīja, ka, aizliedzot abortus, galvenokārt cietīs mazturīgās sievietes. Viņa minēja Polijas piemēru, kur ar likumu tika aizliegti aborti un pēc tam sieviešu mirstība palielinājās 200 reižu, jo sievietes vērsās pie «kaktu dakteriem».
Bērniem dzīvību nedrīkstot atņemt
Savukārt apvienības «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK («TB»/LNNK) Saeimas deputāte Aīda Prēdele iestājās par abortu aizliegumu, sakot, ka «dzīvība ir Dieva dāvana, kuru nav cilvēkam tiesību atņemt».
«TB»/LNNK Saeimas deputāts Pēteris Tabūns pauda bažas, ka latvieši pēc 100 gadiem varētu «izbeigt pastāvēt», un aicināja atbalstīt abortu aizliegumu. «Esmu latvietis un tāpēc rūpēšos, pirmkārt, par latviešiem,» sacīja P. Tabūns.
Jauc visu vienā katlā
Vairāki Saeimas deputāti, debatējot par grūtniecības pārtraukšanu, izmantoja iespēju runāt arī par citām tēmām. Opozīcijas partijas vainoja pie varas esošās partijas par to, ka valsts novesta dziļā ekonomiskā krīzē. Tika pieminēti gan valdības koalīcijas balsojumi pret bērnu pabalstu palielināšanu, budžeta un privatizācijas jautājumi.
Savukārt savienības «Latvijas ceļš» (LC) deputāts Kārlis Leiškalns, debatējot par seksuālās un reproduktīvās veselības likumprojektu, pauda, ka «jebkurš boļševiks ir piedzimis kā sociāldemokrāts», un atzina, ka «daļa no jums (sociāldemokrāti) ir tiešs iemesls, ka notiek aborti». Bet Jaunās frakcijas Saeimas deputāts Andris Bērziņš pauda nožēlu, ka šis nopietnais jautājums ir pārvērsts farsā. «Es saprotu, ka tuvojas vēlēšanas un ir vēlēšanās izmantot Saeimas tribīni priekšvēlēšanu aģitācijai. Taču būsim konsekventi un nejauksim visu vienā katlā,» sacīja A. Bērziņš.
Arī LC deputāts Ivars Godmanis Saeimas priekšsēdētājam norādīja, ka debatēs «no abortiem esam aizrunājušies līdz kuģniecībai».
Mākslīgās apaugļošanas jomas sakārtošana
Jau vēstīts, ka līdz šim reproduktīvās veselības jomas reglamentēja atsevišķi dokumenti – abortu veikšanu regulēja Labklājības ministrijas 1993. gadā izdotais rīkojums, savukārt mākslīgo apaugļošanu – ministrijas 1999. gada rīkojums.
Turklāt rīkojums regulēja mākslīgās apaugļošanas medicīniskos aspektus, bet mākslīgās apaugļošanas juridiskā bāze bija pilnībā nesakārtota. Svarīgākais, kāpēc likums nepieciešams, ir tieši mākslīgās apaugļošanas jomas sakārtošana.
Pašlaik rīkojumā par mākslīgo apaugļošanu norādīts, kam un kā šo sarežģīto operāciju drīkst veikt, tomēr juridiski šī sfēra nav sakārtota. Seksuālās un reproduktīvās veselības likums noteiks, kam var veikt mākslīgo apaugļošanu un kas var kļūt par dzimumšūnu donoru, kā arī dzimumšūnu donoru un mātes – augļa iznēsātājas – pienākumus un tiesības.
Tāpat juridiski noteikts medicīniski veiktas apaugļošanas noslēpums. Saskaņā ar dokumentu aizliegts izpaust dzimumšūnas donora un mātes datus, izņemot informāciju par donora ģenētiskajiem datiem un rasi, tautību, augumu, svaru, acu krāsu, ģimenes stāvokli, izglītību un paradumiem.
Pēc medicīniski veiktas apaugļošanas dzimis bērns uzskatāms par laulībā dzimušu. Ja potenciālo vecāku laulība nav reģistrēta, bērna statuss tiek noteikts civillikumā norādītā kārtībā, minēts likumprojektā.
Jaunajā likumā iestrādātas arī normas, kas nosaka Spermas bankas izveidošanu, lai palīdzētu ārstēt neauglību, kā arī palīdzētu ģimenēm, kuras vēlas bērnus. Likumā noteikts, ka viena donora spermu varēs izmantot tikai trim embrijiem, lai neveidotos vienveidīgs ģenētiskais materiāls.
Likums stāsies spēkā 1. jūlijā.
