Vēl pirms neilga laika šķita, ka invaliditāte nav savienojama ar fiziskām aktivitātēm un sportošanu.
Vēl pirms neilga laika šķita, ka invaliditāte nav savienojama ar fiziskām aktivitātēm un sportošanu. Lai kļūtu par invalīdu, nav jāpārlauž mugurkauls vai jāpiedzimst ar nopietniem fiziskiem vai garīgiem defektiem.
Arī hroniska slimība vai nejauša trauma var novest cilvēku līdz invaliditātei.
Saglabāt spēkus
Cilvēki, kuriem kājas aizvieto ratiņkrēsls, arī dejo un piedalās sacensībās. No 22. līdz 25. jūlijam Rīgā viesojās Rons Kopenrāts, Starptautiskās Ratiņbasketbola federācijas Eiropas zonas ģenerālsekretārs. Viņš demonstrēja, kā spēlējams ratiņbasketbols. Šī sporta veida pārstāvji ir arī Cēsīs, Jelgavā, Balvu rajona Medņevā, stāsta Anda Ģipsle, Latvijas Ratiņnieku sporta federācijas prezidente. Starptautiski kontakti varētu palīdzēt viņiem tikt uz nometnēm un sacensībām Eiropā.
Bauskā invalīdu sporta klubs nodibināts 2004. gada pavasarī. Nepieciešamību pēc šādas organizēšanas formas izvirzīja paši cilvēki ar īpašām vajadzībām. Klubu vada rundālietis Ilgonis Rencis. Šogad kluba biedriem ar Domes un rajona padomes atbalstu bija iespēja piedalīties sacensībās Bauskā, Siguldā, Rojā, Valmierā. pilsētniekiem pievienojušies arī Bauskai tuvāko pagastu invalīdi.
Neļauj pagurt
Pavasarī sacensības pilsētas invalīdiem sarīkoja Bauskas Dome. Sporta organizatore Zenta Tauriņa aicināja arī ļaudis no rajona pagastiem. Bija viesi, cilvēki ar speciālām vajadzībām, no citām pilsētām.
Toreiz satiku kādu trauslu, sirmu ventspilnieci, kura Bauskā cerēja sastapt savu skolas laika paziņu. Kustībās un valodā viņa bija žirgta kā jauna meitene. Ventspilniece stāstīja, ka pēc vairākām operācijām kuņģis kļuvis tik mazs, ka vienā reizē tikai sešus kumosiņus varot apēst. Taču regulāra sportošana palīdzot saglabāt mundrumu un atvairīt domas par nespēku. Cits citu balstām un neļaujam rumpim un dūšai nošļukt, teica valodīgā ventspilniece.
Aicinājums uzklausīts
Šovasar pirmās invalīdu sporta spēles sarīkoja Bauskas rajona Padome. Sporta organizatore Inga Ūbele zina, ko nozīmē invalīds ģimenē: “Šiem cilvēkiem nepieciešama uzmanība, viņiem jāļauj izjust, ka nav mazāk vērti kā veselie.” Atsaucība rajona Padomes aicinājumam piedalīties pirmajās sporta spēlēs bija vērā ņemama. Jāsaprot, ka nekad nesportos visi invalīdi, taču tiem, kuri to vēlas, šāda iespēja un atbalsts jārada, piekrīt Aivars Okmanis, rajona Padomes priekšsēdētājs.
Vecumniekos sporta zālē trenēties var arī invalīdi, stāsta Daina Caune, pagasta sociālā dienesta vadītāja. Vajag tikai gribēt, bilst Aija Strēle, Codes pagasta sociālā darbiniece. Viņa vērojusi, ka sacensībās invalīdiem pieejamos sporta veidos šie cilvēki nejūtas citādāki – slimi, nevarīgi. Tiek samēroti spēki un varēšana. Codieši savējos katru gadu ved uz sporta spēlēm citviet Latvijā.
Kaites aizmirstas
Cilvēki ar īpašām vajadzībām ir ļoti atkarīgi no vietējās pašvaldības. Viņiem nepieciešama uzmanība, uzmundrinājums un palīdzība, piemēram, transports, lai varētu nokļūt uz sacīkstēm, tikties ar citiem cilvēkiem. Uz sacensībām Bauskā 16 cilvēku no Rundāles bija atvedusi pagasta sociālā darbiniece Zīna Ziemele. Viņu vidū arī Lidija Ģēģermane, daudzbērnu māmiņa, kurai ir dēls invalīds. Tagad invaliditātes grupa piešķirta arī viņai. “Biju atbraukusi kopā ar Uģi. Domājām tikai paskatīties, bet sacensības ieinteresēja, kaites aizmirsās,” stāstīja Lidija.
Ir ļoti svarīgi, lai cilvēkiem ar speciālām vajadzībām būtu tuvāko atbalsts. Invalīdu sporta sacensībās regulāri sastopama Dace Štāla, Vecsaules vietvaras sociālā darbiniece. Viņa aicina piedalīties sava pagasta ļaudis un ņem līdzi arī dēlu Pēteri. Viņš kopš dzimšanas sirgst ar retu slimību. Kustību traucējumu dēļ 20 gadu pagājis ratiņkrēslā. Pēterim ir gaiša galva, viņš spēlē šahu un dambreti, absolvējis vakara vidusskolu, gribētos mācīties tālāk.
Vairāk domubiedru
Vecsauliete Dace Štāla ir pārliecināta, ka bērna invalīda galvenie sociālie pedagogi un psihologi ir vecāki. Dēla dēļ Dace iemācījusies vadīt automašīnu. Šovasar viņa absolvējusi otru augstskolu – Lauksaimniecības universitātes diplomam pievienojusi dokumentu par sociālā pedagoga izglītību Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē. Daces diplomdarbs saistīts ar integrācijas problēmām cilvēkiem, kam ir kustību traucējumi. Secināts, ka sabiedrība ļoti lēni viņus pieņem savā vidū. “Kamēr bērns ir mazs, mēs ceram, ka notiks brīnums, izdziedināšana, taču jāspēj atrast spēku, lai saprastu, ka jādzīvo tālāk tajā vienīgajā veidā, kāds mums ir pieejams,” saka Dace.
Šī gada aktivitātes mūsu rajonā pārliecina, ka sportošanai ir vieta arī invalīdu dzīvē. Ja šādi sporta svētki notiks regulāri, būs vairāk dalībnieku un domubiedru.
***
UZZIŅAI
Invalīdu skaits: Bauskā – 583, Bārbelē – 43, Brunavā – 89, Ceraukstē – 95, Codē – 151, Dāviņos – 43, Gailīšos – 103, Iecavas novadā – 530, Īslīcē – 190, Mežotnē – 90, Rundālē – 102, Skaistkalnē – 60, Stelpē – 58, Svitenē – 50, Vecsaulē – 109, Vecumniekos – 199, Viesturos – 50.
Paraolimpiskās spēles, kurās piedalās cilvēki ar īpašām vajadzībām, notiek reizi četros gados pēc vasaras Olimpiskajām spēlēm. Šī gada septembrī pasaules invalīdu 12. olimpiāde notiks Atēnās Grieķijā. No Latvijas uz Atēnām dosies septiņi vieglatlēti.
