Kādreizējās «Lauktehnikas» plašajai saimniecībai sadaloties, izveidojās SIA «ATU». No tā laika lielās un daudzveidīgās autosaimniecības tagad palicis divdesmit mašīnu.
Kādreizējās «Lauktehnikas» plašajai saimniecībai sadaloties, izveidojās SIA «ATU». No tā laika lielās un daudzveidīgās autosaimniecības tagad palicis divdesmit mašīnu.
«ATU» direktors Aldis Marcinkevičs skaidro, ka autoparka noslogojums atkarīgs no sezonas. Graudaugu un cukurbiešu vākšanas laikā pieprasījumu nevar pilnībā apmierināt, bet ziemas mēnešos transporta pakalpojumu kļūst mazāk. Tad nu jāsabalansē nenoteiktais darba ritms, lai abas puses – auto saimnieki un klienti – būtu apmierinātas.
Kamaz un Maz markas automobiļi pielāgoti dažādām vajadzībām, turklāt tos gada ritumā pārkārto pēc sniegto pakalpojumu rakstura. Divas lieltonnāžas automašīnas veic arī starptautiskos pārvadājumus. Vispirms sabiedrība rēķinās ar pastāvīgajiem klientiem, kuri jau vairākus gadus sadarbojas ar SIA «ATU». Kravu pārvadājumā lielākais īpatsvars ir lauksaimniecības produkcijai, jo transports vajadzīgs vietējiem zemniekiem. Lauku darbu periodos palīdz paju sabiedrībai «Līdums». Ar SIA «Bauskas klēts» ir vienošanās par iepirkto graudu transportēšanu uz «Rīgas dzirnavnieku». Savukārt SIA «Avesta» autoceļu remontā izmanto kravas automašīnas, kas speciāli sakārtotas ceļu būves materiālu transportēšanai. Pavadzīmēs vēl ir ieraksti par koku, kūdras, minerālmēslu, celtniecības un citu kravu pārvadājumiem.
Katrs lielāks vai mazāks uzņēmējs apsver, cik izdevīgi viņam uzturēt automobili vai izmantot pakalpojumus. SIA «ATU» vidēji vienas automašīnas izmaksas, kas saistītas ar tehnisko apskati, ceļu nodokli un apdrošināšanu, sasniedz Ls 300 gadā. Automašīnu vidējais vecums ir virs desmit gadiem. Vīri tehniku kopj un uztur rūpīgi, jo sabiedrība neiegūst tādu peļņu, lai tuvākajā nākotnē varētu sākt nomainīt vecos automobiļus pret jauniem. Nav arī jēgas pasīvi uzturēt autoparku, kas stāv bez pielietojuma.
«ATU» ir ap 30 strādājošo, protams, tas ir vairākas reizes mazāk nekā kādreizējā 1003. ATU. Taču privatizācijas procesā sabiedrībai izdevies saglabāt materiāli tehnisko bāzi. Finansiālā situācija nav tāda, lai lielajām ēkām nodrošinātu centralizētu apkuri, taču nekas no iepriekšējās saimniecības nav aizlaists postā. Sabiedrība neizmantotās telpas arī izīrē. Nelielais kolektīvs strādā, domājot par nākotni. Līdz 2002. gadam spēkā ir nomas līgums ar izpirkuma tiesībām. Tikai tad uzņēmums būs pilnībā privatizēts.
