Ķīnas cekulainais šķirnes suņuks Niks ir pieradis, ka vairums cilvēku viņu sauc par … peli un kaķi.
Ķīnas cekulainais šķirnes suņuks Niks ir pieradis, ka vairums cilvēku viņu sauc par … peli un kaķi.
Mazais ceļotājs
Visam pie vainas ir dzīvnieciņa īpatnējais izskats. Sunīša asti un galviņu rotā ruds apspalvojums, pārējais ķermenis ir kails, bez nevienas spalviņas. Gluži tāds pats kā tagad viņš izskatījās arī mazotnē, kad kā dāvana nokļuva Edgara un Elīnas ģimenē.
Nepagāja ilgs laiks, kad Niks nolēma izmēģināt, kādas ir izjūtas vienam pašam pastaigāties pa pilsētu. Tolaik saimnieki vēl dzīvoja Rīgā, Juglā. No rīta mājinieki Niku izlaida nokārtot suniskās darīšanas, un tas sāka ceļojumu. Saimnieki ne pa jokam satraucās, izstaigāja visas tuvākās ieliņas, bet velti.
Elīna piezvanīja “Radio SWH” un aicināja atsaukties tos, kuri redzējuši klīstam pa ielām mazītiņu sunīti. Vakara krēslā aiz durvīm kaut kas skaļi rēja. Viņi atvēra durvis, tur stāvēja omulīgais Niks. Pilnīgi iespējams, ka pastaigas laikā suns arī bija dzirdējis, ka tiek izmisīgi meklēts un čāpoja vien mājās. Vienu gan Niks bija ieguvis – redzējis, cik pasaule ir liela.
Negaršo suņu barība
Kad saimnieki pārcēlās uz dzīvi Pācē, mazais mīlulis ļoti ātri pierada pie jauniem apstākļiem. Dzīvnieciņš vairākas reizes savā trīs gadu ilgajā dzīvītē ir braucis kopā ar mājiniekiem, arī uz Ventspili. Ejot pa ielu, Nikam pavadiņa nav nepieciešama, viņš rātni soļo saimniekam blakus. Ciemošanās pie citiem cilvēkiem nesagādā nekādas problēmas. Jo īpaši labi jūtas, ja kāds viņu paglauda. Tad draudzības saikne uzreiz ir nodibināta un Niks pieglaužas, apguļas augšpēdus un, ķepiņas saliecis, svētlaimē guļ. Mīlulim ir raksturīgi, ka visus cilvēkus viņš aprej, bet ne aiz dusmām. Tas ir viņa labais un skaļais ieradums.
Dzīvnieciņš baidās no kaķiem. Iespējams, tāpēc, ka mazotnē kaķi viņu uzskatīja par peli. Līdzko ieraudzīja, tā uzreiz sāka aiz stūra glūnēt. Ar tādu kaķu rīcību Nikam pietiek, un viņš vairs nespēj ar tiem pūkainajiem atrast kontaktu.
Mīlulis pats neprot prasīt, lai izlaiž viņu ārā nokārtot savas darīšanas, mājiniekiem vienmēr viņam ir jāpajautā. Pēc pastaigas pats uznāk augšā un rej aiz durvīm, lai ielaiž istabā. Kad ir pienācis laiks lielajai apetītei, suns labprātāk izvēlas ēst salātus, dārzeņus, nu pilnīgi jebko, tikai ne speciālo suņu barību.
Mazas bumbas un kauliņi
Niks ir ļoti viltīgs. Ja viņš izdzird kaut ko savām interesēm atbilstošu, tad mudīgi aizskrien uz istabu un aiz istabas stūra vēro. Savukārt, ja Elīna viņu sarāj un liek iet vietā, Niks klausa, aiziet, bet ar vienu aci vēro. Ja Elīna iet no istabas ārā, tad uzreiz izlien no vietas. Ja nāk iekšā, tad sēž savā soda vietā, it kā nekas nebūtu bijis.
Nikam nemaz tik viegla dzīve nav. Tā kā viņš ir maza auguma, tad visu tam vajag tikai nelielos izmēros. Piemēram, bumbiņas, jo ar lielām nespēlējas, un arī suņiem domātos speciālos kaulus ēd tikai pavisam sīkus, prāvus neaiztiek.
Saimniece katru dienu suņuka ādu ieziež ar mitrinošu krēmu, lai tā nekļūtu sausa. Tā ir obligāti nepieciešama kosmētiskā procedūra. Savukārt, ja visi dodas sauļoties, Nikam uz ādas ir jāuzziež pretiedeguma krēms, tā nedrīkst par daudz iedegt. Pats kustonis nav karstas saules cienītājs, viņš izvēlas ēnainas vietas.
***
Fakti
– Ķīnas cekulainie suņi gadsimtiem ilgi dzīvojuši Ķīnā.
– Augumā šie suņi sasniedz 28 – 33 cm.
– Šie suņi ir jautri, moži, aktīvi un sirsnīgi, rotaļīgi, mīļi ģimenes draugi.
– Nav nepieciešams daudz kustēties, tāpēc labi jūtas dzīvoklī.
– Piemēroti cilvēkiem, kas cieš no alerģijas pret suņu spalvām.
– Ar bērniem sadzīvo labi, ja vien tiek ievērots mierīgas līdzāspastāvēšanas princips.
(No )
