Jau otro reizi senatnīgi skaistajā Bauskas pilī atdzīvosies latviešu klasisko operu tēli.
Jau otro reizi senatnīgi skaistajā Bauskas pilī atdzīvosies latviešu klasisko operu tēli.
Jāzepa Mediņa romantiskās operas “Vaidelote” nakts brīvdabas izrādes Bauskas pils pagalmā notiks 15. un 16. jūlijā, atklāj projekta vadītāja Zane Ogorodova.
Šī operas uzveduma realizētājas ir biedrība “Kultūra. Māksla. Mūzika” un radošā komanda diriģenta profesora Viestura Gaiļa vadībā. Tā minēts Baltijas informācijas biroja interneta mājaslapā .
Dziedās operas solisti
Izrādes veidotāju kolektīvu skatītāji jau iepazina iepriekšējā vasarā, kad Bauskas pilī ar lieliem panākumiem tika uzvestas divas klausītāju pārpildītas Jāņa Kalniņa operas “Hamlets” izrādes. Kā zināms, projekta iniciators un muzikālais vadītājs prof. V. Gailis par projektu “Hamlets” saņēma prestižo laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā.
Tāpat kā iepriekšējā iestudējumā, izrādes režisors būs Guntis Gailītis, scenogrāfs – Aigars Ozoliņš, tērpu māksliniece – Nadežda Demidova. Izrādes māksliniecisko izpildītāju kodolu veidos Latvijas Nacionālās operas solisti Kristīne Gailīte, Aira Rūrāne, Viesturs Jansons un Krišjānis Norvelis, kā arī kora mākslinieki un Jaunais Rīgas kamerorķestris.
Senu dienu stāsts
Operas “Vaidelote” pirmizrāde notika 1927. gadā uz Nacionālās operas skatuves. Skaņdarbs ir sestā latviešu oriģinālopera, kas noslēdz pirmo radoši aktīvo periodu latviešu operas vēsturē, stāsta Z. Ogorodova.
Gan pieredzi, gan arī tiešas ierosmes operu komponista darbam J. Mediņš smēlās Rīgas Latviešu teātrī. Viņš tur bijis mūziķis no 1906. līdz 1911. gadam. Savukārt lugu “Vaidelote” Aspazija sarakstījusi laikā no 1891. līdz 1893. gadam. Tas bija dzejnieces otrais darbs dramaturģijā, kura pirmizrāde notika 1894. gada 3. janvārī Rīgas Latviešu teātrī.
Lugas pamatideja atspoguļo Aspazijas jaunstrāvnieciskā perioda cīņas ideālus. Autore iedomājas kādu laikmetu lietuviešu vēsturē un pieļauj, ka tas ir 14. gadsimtenis, stāsta projekta vadītāja. Par drāmas norises vietu izvēlēta dieves Praurimas svētnīca, Lietuvas karaļpils un dārzi. Karaļmeita Mirdza ir nolemta kunigaikštim Laimonim, bet viņš mīl svētnīcas pārzini Asju, un viņa to tāpat. Tā Asja, nogrēkojusies pret svētnīcas noteikumiem un reliģijas likumiem, pēc gariem liriskiem ārējiem un iekšējiem cīniņiem kopā ar Laimoni tiek notiesāta uz nāvi. Savukārt Mirdza, nespēdama iegūt iecerēto, uzupurējas un iet nāvē viņu dēļ.
dod publicitāti
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis teic, ka izrādes parāda vienu no kultūras pieminekļa pielietojuma veidiem. Tā ir motivācija tos saglabāt.
Opera ir ekskluzīvs mākslas veids, kas Bauskas pilij finansiāla labuma vietā dod publicitāti, proti, atpazīstamību. To, cik daudz mēs ieguldītu vasaras tūrisma reklāmā, sniedz viens šāds uzvedums, tā M. Skanis.
