Par Cesvaines pils veidolu turpmāk varēs spriest tikai pēc fotogrāfijām.
Par Cesvaines pils veidolu turpmāk varēs spriest tikai pēc fotogrāfijām. Viņnedēļ notikusī ugunsnelaime ir gandrīz neglābjami iznīcinājusi vienu no lieliskākajām historisma stila ēkām Latvijā. Labi, ka mākslas zinātnieks Dainis Bruģis monogrāfijā «Historisma pilis Latvijā» paguvis iekļaut fotoattēlu plašu klāstu. Cesvaines pils fragmenta foto grezno arī izdevuma vāku.
Ziņās par ugunsgrēka dzēšanu pavīdēja dažas neizprotamas lietas, piemēram, atteikšanās no aviācijas pakalpojumiem. Atruna bija šāda: lai helikopterus nodrošinātu ar dzēšanai nepieciešamo ekipējumu, būtu jāpaiet vismaz piecām stundām. Šoreiz nevēlos iztirzāt tehniskus jautājumus, gribu vērst uzmanību uz, manuprāt, ārkārtīgi svarīgu niansi. Plašsaziņas līdzekļi vēsta, ka Cesvaines pils neesot bijusi apdrošināta. Tas nozīmē – cerības ēku atjaunot sarukušas līdz minimumam.
Visos tūrisma ceļvežos par Bauskas rajona kultūrvides lielākajām vērtībām tiek nosauktas pilis. Vai to atjaunošanas un saglabāšanas koncepcijā ietverta arī ēku apdrošināšana? Nelaimi neviens nevar paredzēt, tomēr būtu prātīgi jau laikus radīt kādu aizsardzības barjeru pret iespējamiem zaudējumiem. Bauskas rajona galvenā valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektore Mārīte Putniņa pauž, ka arhitektūras pieminekļu apdrošināšana ir visai problemātiska: «Pastāv milzīga atšķirība, kā celtņu tehnisko stāvokli vērtē pieminekļu aizsardzības institūcijas un apdrošināšanas sabiedrības. Ja ēka ir avārijas situācijā, neviens apdrošinātājs neuzņemsies risku. Taču zināms, ka lielākā daļa aizsargājamu arhitektūras pieminekļu atbilst šim statusam. Ēku īpašniekiem ir jāpārvar milzum daudz šķēršļu, lai panāktu vēlamo rezultātu.» Inspektore min konkrētu piemēru. Rundāles pagasta «Baltās mājas» saimniekiem nācies izšķērdēt ne mazums enerģijas, lai pierādītu, ka arhitektūras objektu, kas savulaik bijis iekļauts avārijas ēku sarakstā, ir nepieciešams apdrošināt jau atjaunošanas stadijā.
Cesvaines pilī darbojās skola. Arī mūsu rajona Svitenes un Dzimtmisas pamatskola, Skaistkalnes vidusskola atrodas pielāgotās vecu piļu un muižu ēkās. Sazinoties ar Bauskas rajona Izglītības pārvaldi, noskaidroju, ka visas izglītības iestāžu ēkas ir vietējo pašvaldību īpašums un tām būtu jāgādā arī par apdrošināšanu. Apbrīnojami veikli valsts ir norobežojusies no atbildības. Kur lai nabaga pašvaldība rod līdzekļus simtiem kvadrātmetru plašas pils apdrošināšanai? Nevar saprast, kāpēc šādām ēkām vispār piešķirts valsts aizsargājama objekta statuss un ko tas īsti nozīmē?
