Stāstu par galminiekiem un vienkāršiem iedzīvotājiem Bauskas pilī 5. martā izdejoja seno deju grupa «Saltatriculi» no Igaunijas pilsētas Tartu un ar viņiem kopā «Fioretto» no Rakveres.
Klātesošie mirkli varēja pabūt 15. gad-simtā, baudot renesanses laika pievilcību tērpos, dejās un dzīvās mūzikas pavadījumā. Renesanse ir galma sociālo deju uzplaukuma laiks un skatuves dejas rašanās priekšvēstnese. Dejas tad kļuva par galma svinību un augstmaņu svētku neatņemamu sastāvdaļu. Skaistums, grācija un grezni tērpi liecināja par personas sociālo statusu, dejotprasme un manieru izkopšana kļuva par sabiedriski aktīva cilvēka nepieciešamību. Saviesīgos pasākumos gandrīz vienmēr bija jādejo izmeklētai publikai, tā uzmanīja katru kustību. Deju soļi parasti tika apgūti pie kvalificēta skolotāja.
Grupa «Saltatriculi» koncertā demonstrēja gan galminieku, gan vienkāršo ļaužu atšķirības ne tikai apģērbā, bet arī dejošanas manierē. Galminieki katru dienu aptuveni divas stundas veltījuši dejas tehnikas izkopšanai, tālab tā bija izsmalcināta.
Bauskas pils seno deju grupas «Galms» dalībniece Ligita Asare sestdien bija koncerta apmeklētāju pulkā. Viņa stāstīja, ka Anglijas karaliene Elizabete I bijusi liela dancotāja – rītarosmē viņa dejojusi «Galiardi». Tā ir ļoti sarežģīta, tās laikā nākas krietni «pasvīst», to demonstrējot, viegli nebija arī ciemiņiem no Igaunijas. Itāliešu dejas bija populāras visā Eiropā, taču katrā vietā tās pierakstīja un saprata citādāk. Mūzika un uz laukuma redzamie raksti bija līdzīgi, bet izpildījums atšķīrās, skaidroja L. Asare. Koncertu vēroja arī deju grupas «Galms» dalībniece Ieva Bronko-Pastore, kura komentē: «Kad mēs dejojam «Galiardi» kā galminieki, raksts ir ļoti precīzs, taču viesi no Igaunijas parādīja atšķirību, ka zemnieku solis šajā dejā ir brīvāks.»
Abas deju grupas – «Saltatriculi» un «Fioretto» – bija ieradušās Bauskā Kulli Kresas vadībā. «Fioretto» ir jaunāka deju grupa, jaunāki un mazāk pieredzējuši ir arī tās dalībnieki. Izbraukuma reizēs abi kolektīvi satiekas un sadejojas, veido kopīgas koncertprogrammas.
Deju grupas «Saltatriculi» nosaukums tulkojumā no latīņu valodas nozīmē ‘dejotāji’. Otra kolektīva vārds apzīmē 16. gadsimtā iecienītus deju soļus, tulkojumā – ‘mazais ziediņš’. «Sākotnēji grupa Tartu pulcēja cilvēkus, kurus saistīja renesanses kultūra, teātris, mūzika un deja. Reizēm tikšanās laikā dalībnieki izspēlēja kāda renesanses laika mākslinieka darbus. Interesentu pulks aug, jo cilvēkus aizrauj vēsture. Daļa entuziastu nodarbības apmeklē sporta pēc un gūst labus panākumus svara zaudēšanā,» smejot stāsta K. Kresa.
Igaunijas seno deju grupas ir spēcīga komanda – daudz dara paši. Tērpus veido grupas dejotāja un kostīmu dizainere Eve Valpere. Agrāk pašdarbniekus atbalstījusi Tartu pašvaldība, taču tagad viss topot par personiskajiem līdzekļiem. Dejotājas atzīst, ka ļoti svarīgi tērpam izvēlēties piemērotu audumu un to uzšūt atbilstīgi cilvēka augumam, lai apģērbs netraucē kustēties.
Taujāta, kā jūtas Bauskas pilī, K. Kresa smaidot atbildēja: «Mēs dievinām Bauskas pili! Te jau 2014. ga-dā aizvadījām deju meistarklasi. Esam priecīgi atgriezties un nakšņot jauniekārtotajā pils rezidences daļā.»
