Šovasar tiks pabeigti darbi, kas Bauskas pilī plānoti Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Bauskas novada domes un valsts budžeta līdzfinansētā restaurācijas un rekonstrukcijas projekta otrajā kārtā. Ar veikumu muzeja ļaudis iepazīstina arī sabiedrību, rīkojot Atvērto durvju dienas.
Viens no šādiem pasākumiem bija viņnedēļ, to apmeklēja daudzi baušķenieki, rundālieši, Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks, kā arī Turaidas muzejrezervāta, Tukuma un Cēsu muzejnieki. Ekskursiju hercoga rezidences daļā, kur vēl turpinās interjeru atjaunošana, vadīja Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis.
Pils restaurācijas un rekonstrukcijas projekta otrā kārta sākās 2011. gadā, bet noslēguma termiņš ir šī gada 20. augusts. Māris Skanis skaidro, ka pils ziemeļu un dienvidu korpusā ir pabeigti plānotie darbi, komunikāciju izbūve, fasāžu sgrafito apmetuma restaurācija un rekonstrukcija, atjaunoti desmit kamīni, krāsainu flīžu grīdas un citas projektā paredzētās prioritārās lietas. Pašlaik notiek ziemeļu korpusa portāla un ārējo akmens kāpņu būvniecība, astoņu krāšņu rekonstrukcija. Pavasarī turpināsies pils iekšpagalma bruģa atjaunošana un labiekārtošana.
Podiņus gatavo Latgalē
Pilī ir sākta glazētās keramikas podiņu astoņu krāšņu atjaunošana. Tās tiks veidotas pēc pils arheoloģiskajos izrakumos iegūtās informācijas. Keramikas podiņu lauskas izpētīja mākslas zinātniece Ina Līne, viņa ir krāšņu rekonstrukcijas projekta autore.
Rundāles novadā reģistrētā uzņēmuma «Rokajs» vadītājs restaurācijas vecmeistars Gunārs Grīnfelds un viņa kolēģi gatavo podiņu modeļus un matrices, izmantojot arheologu uzieto oriģinālu paraugus. Podiņus formās atspiež un apdedzina Latgales keramiķu trijās darbnīcās. Jau ir izgatavota un uz pili atvesta pasūtījuma pirmā kolekcija. Krāšņu montāža sāksies, iestājoties siltam laikam, jo pils neapkurinātās telpās esošās krāsnis nedrīkst mūrēt salā, skaidro pils muzeja direktors.
Rekonstruē flīžu grīdas
Ekskursantu atzinību guva krāsainu keramikas flīžu atjaunotās grīdas ziemeļu korpusa trijās telpās. «Tās izskatās kā Ziemeļeiropas renesanses mākslinieku gleznās,» spriež Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja speciāliste Ilga Balode. Pēc pils muzeja pasūtījuma flīzes tika izgatavotas Čehijas podnieku darbnīcās. Tas pilnībā ir roku darbs. Flīzītes apdedzināja malkas, nevis elektriskajā krāsnī. Vēsturisko tehnoloģiju izmantošana grīdas segumam piešķir augstu māksliniecisko vērtību.
«Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka šajā pils daļā ir bijušas flīžu grīdas, taču nav saglabājusies neviena vizuāla liecība par seguma rakstu. Mēs ilgi pētījām dažādus analogus, līdz izšķīrāmies par konkrēto variantu,» stāsta pils muzeja speciāliste Taiga Skane.
Hercoga apartamentu trīs telpās ir dažādu toņu griesti. Koka sijas, dēļu pārsegums un sienas tika tonētas, uzklājot vairākus caurspīdīgas krāsas slāņus, pielietojot tā dēvēto vecināšanas tehnoloģiju autentiskuma efekta radīšanai.
Zālei jauns veidols
Pārvērtības ir skārušas Landtāgu zāli, kurā savulaik notika Senās mūzikas festivālu koncerti. Tagad to dēvē par Hercoga zāli. Iespējams, ka šajā telpā 16. gadsimta beigās un 17. gadsimta sākumā notika landtāgi – Kurzemes un Zemgales hercogistes pārstāvju sapulces.
Zālē ir saglabāta vienīgi grīda, kam līdzekļus savulaik ziedoja Bauskas uzņēmēji. Tā bez īpašas apstrādes ir ieguvusi matētu, skaistu toni. Kasešu tipa griestus, kas sastāv no savstarpēji savienotiem, profilētiem četrstūriem, tika nolemts būvēt, lai nesamazinātu telpas augstumu. Zālē atrodas rekonstruēts kamīns, kura apdarē redzami pils arheoloģiskajos izrakumos atrastie dekoratīvie akmens kaluma fragmenti. Līdzīgs paņēmiens izmantots arī hercogienes guļamtelpas kamīna rekonstrukcijā.
Visām pils telpām būs vitrāžu logi – līdzīgi tiem, kas ir redzami pils atjaunotajā daļā. Vitrāžas veidos stikla māksliniece Inita Ēmane. Ziemeļu korpusa otrā stāva telpās būs pils muzeja vēsturisko interjeru ekspozīcijas.
Iekārtos saimniecības korpusu
Korpusa pirmā stāva telpā, kurā saglabājusies ordeņa cietokšņa vārtu aila uz Mēmeles upes krastu, ir eksponēti unikāli dekoratīvās tēlniecības paraugi – čuguna delfīni un kolonnas ar ziedu rakstu. Tie 1997. gadā tika izcelti no Jelgavas vecās – 16. gadsimtā būvētās – pils aizgruvušajiem pagrabiem. Jelgavas kolēģi atradumu nodeva eksponēšanai Bauskas pils muzejam.
Bauskas pils pagalmā veiktā arheoloģiskā izpēte, atsedzot vēsturisko būvju pamatus, palīdzēja vizualizēt ziemeļu korpusa centrālās ieejas portāla veidolu. Pēc būvdarbu pabeigšanas ķieģeļu velves un kolonnas tiks pārklātas ar apmetumu.
Hercoga laikā pils dienvidu korpuss tika izmantots saimnieciskajām funkcijām. Tajā atradās sardzes telpa, virtuve, pilskunga pagrabs, zirgu staļļi. Pēc restaurācijas šo funkciju saglabās, apmeklētājiem demonstrējot senus amatus un interjerus bagātinot ar vēsturiskiem mājsaimniecības priekšmetiem. Dienvidu korpusā līdzās esošajai konferenču zālei būs telpas tematiskiem pasākumiem un izstādēm. No pils hercogu rezidences iekšpagalma tagad var ērti nokļūt pilsdrupu daļā, jo ir uzbūvēts koka tiltiņš un koka vārti.
Prezentē senu izdevumu
Par Bauskas pils atjaunošanas plašo vērienu priecājās Turaidas muzejrezervāta speciālistes Līga Kreišmane un Vija Stikāne. Turaidas kolēģi pēc ekskursijas pils muzejā rīkoja faksimilizdevuma – Rīgas rātes 1593. gada nolikuma par svētku rīkošanas un apģērba nēsāšanas ierobežojumiem – prezentāciju. Projekta vadītāja Līga Kreišmane stāsta, ka Muzejrezervāta krājumā esošo grāmatas kopiju tika nolemts izdot, gatavojoties Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas – gadam. Projektu finansiāli atbalstīja nodibinājums «Rīga 2014».
Faksimilizdevums ir papildināts ar zinātnisko rakstu krājumu. Komentāru autori ir Latvijas Valsts vēstures arhīva speciāliste Valda Kvaskova, mākslas zinātniece Ina Līne un Latvijas Mākslas akadēmijas profesors grafiķis Valdis Villerušs. Viņi lasīja ziņojumus Bauskas pils muzeja organizētajā izdevuma prezentācijā.
Valda Kvaskova ir arī faksimilizdevuma tulkotāja. Viņa atklāj: «Rīgas rātes nolikums ir viens no daudziem reglamentējošiem dokumentiem, kas tika izdoti kopš 14. gadsimta. Eiropā līdz ar kārtu sabiedrības izveidošanos greznības aizliegumi kļuva ļoti aktuāli. Apģērbs bija neverbāls simbols, kas demonstrēja nēsātāja sociālo statusu, izvairoties no pārspīlējumiem. Pārlieka greznība kā izšķērdības izpausme tika nosodīta visā Livonijā. Izšķērdību uzskatīja par sabiedrisku ļaunumu, kas tautu var novest nabadzībā. Tikpat asi tika nosodīta arī lepnība un augstprātība.»
Faksimilizdevuma eksemplāru Turaidas muzejnieki uzdāvināja Bauskas pils muzejam. Izdevumu ar veidotāju autogrāfiem varēja iegādāties arī konferences apmeklētāji.
UZZIŅAI
Projekts «Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas 2. kārta»
Kopējās izmaksas ir 2 240 726 eiro, tai skaitā:
ERAF – 1 681 143 eiro;
valsts dotācija – 44 527 eiro;
pašvaldības līdzfinansējums – 515 056 eiro.
Avots: Bauskas pils muzejs.
