Ir sens teiciens, ka visi ceļi ved uz Romu, bet ne katrs cilvēks mūžā nokļūst līdz Romai. Šogad ceļš uz mūžīgo pilsētu aizveda tieši svētku priekšvakarā.
Ir sens teiciens, ka visi ceļi ved uz Romu, bet ne katrs cilvēks mūžā nokļūst līdz Romai. Šogad ceļš uz mūžīgo pilsētu aizveda tieši svētku priekšvakarā.
Izvēlēties no piedāvājumiem
30. decembra agrā rīta stundā, stāvot rindā, lai reģistrētos lidojumam ar čehu aviolīnijām, varēju uzlūkot tautiešus, kuri Jauno gadu nolēmuši sagaidīt visur citur, tikai ne mājās. Kādam jaunajam pārim no Prāgas tālāk ceļš turpinājās uz Venēciju, vienai ģimenei Jaunais gads bija ieplānots Barselonā, citiem Vīnē, bet dažas sejas atpazinu arī lidojumā uz Romu. Izejot sestdienas pusdienlaikā pa Leonardo da Vinči lidostas durvīm, sejā iesitās patīkamas siltuma vēsmas. Saule grezni gozējās palmu vainagos, putni čivināja, bet tūristu – ka biezs, kā skudrupūznī. Turpat vesels lērums taksistu, kas piedāvā aizvizināt uz vēlamo vietu par visai lētu cenu. Kad pavaicāju, cik tad izmaksās brauciens līdz manis norādītajai viesnīcai, pēc nosauktās cenas sapratu, ka šajā vietā, tāpat kā visur citur pasaulē, meklē vientiesīgos, kas maksās dubulti vai trīskārši. Visbeidzot tomēr ar kādu vadītāju vienojos par 30 eiro. Brauciens līdz viesnīcai izrādījās gana ātrāks, nekā biju domājusi. Ne velti Itālijā mīl pirmo formulu. Naskais vīrelis autiņu stūrēja ne lēnāk kā 130 kilometru stundā, brīžiem pārsniedzot arī 140 km/h atzīmi. Pēc zīmēm atļautais ātrums bija 110, bet vietām tikai 90 km/h. Taču taksistiem tur savi noteikumi, un, kā daudzviet pilsētā ievēroju, viņiem vien izveidoti arī īpaši ceļi.
Neiztrūkstoši apskates objekti
Atklāti sakot, cilvēkam, kurš pirmo reizi uzturas šajā pilsētā un cenšas kopā ar pārējiem skatīt mākslas un arhitektūras šedevrus, ir jābūt pacietīgam. Piedāvājums nedaudzajās dienās ir tik bagātīgs, ka cilvēka prāts nogurst un senatnes unikalitāti līdz galam nespēj apjaust.
Priecē, ka Roma saglabājusi vēsturiskās celtnes, lai nepiemirstu savu pagātni, un nepieļauj tās centrālajā daļā ieviest kādus mūsdienīgus akcentus. Arī ne tik sen būvēto māju fasādes netiek atjaunotas – tās izskatās laikazoba nobružātas.
Pilsēta un apkārtne ir ļoti zaļa. Tālāk no pilsētas centrālajām daļām pamet lielpilsētas izjūta un šķiet, ka esi lielā subtropu parkā kopā ar iespaidīgām Romas impērijas celtnēm. Aprunājoties ar vietējiem, sapratu, ka viņiem svarīgi ir dzīvot klusā un zaļā nostūrī. Dzīvokļi centrālajā daļā ir ārkārtīgi dārgi, 80 m² dzīvoklis maksā aptuveni vienu miljonu eiro. Bet vēstniecību rajonā, Romas centrālajā daļā, dzīvokļus vispār neesot iespējams nopirkt. Kā smej paši itālieši, pat ja tu esi “Gazprom” šefs, iegādāties mājokli šeit ir neiespējami.
Roma izslavēta ne vien ar vēstures šedevriem, bet arī ar modes alejām, kas izvietojušās daudzajās ieliņās. Novēroju, ka slavenajos zīmolu veikalos cenas ir augstākas nekā līdzīgās Latvijas bodītēs, toties piedāvātā preču izvēle un kvalitāte iedrošina nedomāt par cenām.
Raugoties uz politisko situāciju, Itālijā no vairāku vietējo stāstītā nopratu, ka viņi nav apmierināti ar pašreiz notiekošo. Itālijā nesen notikušas lielas politiskās pārmaiņas – nosvērtais Romāno Prodi premjerministra krēslā nomainījis temperamentīgo miljardieri Silvio Berluskoni. Kāds itālietis man norādīja: – mēs būtu ļoti pateicīgi, ja kāds “novāktu” Prodi. Viņš ir tik lēns un nesakarīgs, mūsu valsti pataisījis par banānu republiku. Pajautājot Prodi, kā viņu sauc, jūs manīsit, ka viņš pēc trijām stundām atbildēs – Vladimir. Ticiet man, Prodi izjauks mūsu valsts ekonomiku, un mēs būsim pagrimumā, sacīja kāds sastaptais itāliešu strādnieks.
Svarīgs miers pasaulē
Jaunā gada sagaidīšanai Romā ir trīs galvenie svinību centri: Svētā Pētera laukums Vatikānā, Kvirināles un Popolo laukums. Svētkus sagaidīt izvēlējos Popolo laukumā, taču pirms tam vairākas stundas pavadīju Svētā Pētera katedrālē. Laukumā bija izvietoti vairāki lielie ekrāni, kur varēja vērot dievkalpojumu, bet pašā viducī uzmanību saistīja lielā svētku egle, kurai blakus slējās Betlēmes kūtiņa. Cilvēku jūra virzījās gan katedrālē iekšā, gan ārā no tās. Taču sešos vakarā tikt dievnamā īpašas grūtības nesagādāja. Pāvests bija kopā ar ticīgajiem un vēlāk iznāca centrālajā laukumā. Viņš aicināja trešās tūkstošgades cilvēkus no jauna atvērt sirdis Kristus dzimšanas noslēpumam. Pāvests Benedikts XVI brīdināja, ka cilvēcei draud garīgais tukšums, ja tā pārlieku aizrausies ar intelektuālajiem un tehniskajiem sasniegumiem.
