1952. gada 11. jūlijs. Šajās dienās Bauskas rajona celtniecības un remonta kantoris uzsāka kinoteatra būvi Bauskā. Jauno kinoteatri cels pēc Glavkinoprokat standarta projekta.
1952. gada 11. jūlijs
Šajās dienās Bauskas rajona celtniecības un remonta kantoris uzsāka kinoteatra būvi Bauskā. Jauno kinoteatri cels pēc Glavkinoprokat standarta projekta. Kinoteatrī paredzētas vietas 350 skatītājiem. Liela vērība tiks veltīta telpu iekšējam izkārtojumam. Visas telpas izdaiļos ar mākslinieciskiem ģipša lējumiem. Foajē telpā izveidos mozaīkas grīdu no sīkām marmora šķembām, bet dažās telpās sienas būs klātas ar baltām flīzēm. Apkārt kinoteatra ēkai izveidos skveru ar košuma kokiem, krūmiem un asfaltētiem celiņiem. Jaunā kinoteatra celtniecība izmaksās apmēram 1,5 miljonus rubļu, to nodos ekspluatacijā 1953. gadā.
1962. gada 12. jūlijs
Kukurūza Bauskas paraugsaimniecībā aug labi. Tā tam jābūt, jo kukurūza visu laiku rūpīgi kopta. To mehanizatori trīs līdz piecas reizes noecēja. Tagad otrreiz irdina sējumu rindstarpas. Jānim Janušauskim uzticēta sējumu virsmēslošana. Šajās dienās viņš pabeigs slāpekļa minerālmēslu sēju. Traktorists b. Ģerģis savukārt kukurūzas laukos izdara nezāļu ķīmisko ravēšanu. Viņš ar herbicīdiem jau apmiglojis 80 ha sējumu.
1972. gada 8. jūlijs
Jau ceturto gadu pēc kārtas mūsu republikas labākā lauku fizkultūras kolektīva nosaukums piešķirts sovhoza «Progress» sporta klubam «Dartija». No 800 saimniecības darbiniekiem 500 ir fizkultūrieši, un katrs otrais no tiem ieguvis sporta klasi. Patlaban sovhozā darbojas 22 sporta veidu sekcijas. 17 no šiem sporta veidiem tiek ietverti ikgadējo spartakiādu programmā. Saimniecības pirmrindas izlases pārliecinoši izcīna pirmās vietas Bauskas rajona sporta spēlēs un republikāniskajās spartakiādēs. Sovhozam ne vienu vien uzvaru dambretē izcīnījuši agronoms Raimonds Linejs un viņa sieva – bērnu dārza audzinātāja Māra Lineja, kas abi ir meistarkandidāti.
1982. gada 8. jūlijs
Mākslīgi atūdeņotas lopbarības gatavošanas posms, kuru Svitenes kolhozā vada O. Leitlands, ir vairākkārtējs uzvarētājs rajonā un republikā. Šinī sezonā izžāvētas 665 tonnas zāles miltu un griezumu. Sekmes nodrošina kaltes meistaru – paša posminieka, Arnolda un Kārļa Pakārklu, Kārļa Strelēviča, zaļās masas pļāvēju K. Buinovska un J. Krūmiņa, visu kaltes darbinieku teicamais, pašaizliedzīgais darbs.
1992. gada 9. jūlijs
Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas lēmums. Noteikt, ka, sākot no 1992. gada 20. jūlija, Latvijas rublis kļūst par vienīgo, obligāti pieņemamo (oficiālajā apgrozībā esošo) maksāšanas līdzekli Latvijas Republikas teritorijā. Līdz 20. jūlijam visiem valsts un privātajiem uzņēmumiem, organizācijām, iestādēm un privātpersonām pieņemt visos maksājumos Latvijas un Krievijas rubļus bez jebkādiem ierobežojumiem kā līdzvērtīgus attiecībā 1:1.
No rajona avīzes laiku griežos
