Senākā apbedījumu vieta Bauskas pilsētas tuvumā ir Dreņģeru–Čunkānu kapulauks – lielākais arheologu pētītais zemgaļu kapulauks, apbedījumi veikti 8. – 12. gs.
Senākā apbedījumu vieta Bauskas pilsētas tuvumā ir Dreņģeru–Čunkānu kapulauks – lielākais arheologu pētītais zemgaļu kapulauks, apbedījumi veikti 8. – 12. gs.
Bagātākos un dižciltīgākos aizgājējus piederīgie apbedīja baznīcu iekšienē un viņu piemiņai grīdā virs kapuvietām uzstādīja kapu plāksnes.
Bauskā par senākajiem uzskatāmi pilsētas vecie kapi Biržu ielā un arī pilsētas jauno kapu vecākā daļa. To veidošana sākās pēc tam, kad Krievijai pievienotajā Kurzemē un Zemgalē 18. gs. beigās stājās spēkā likums, kas noliedza pilsētās veikt apbedījumus apkārt baznīcām.
Apmēram tajā pašā laikā, kad tika atvērti Bauskas vecie kapi, tika izveidota arī Bauskas jauno kapu vecākā daļa – Bauskas Latviešu draudzes kapsēta. Šī kapsēta redzama 19. gs. pirmās puses plānos un par to liecina arī pašlaik konstatējamais vecākais apbedījums – uz nolauzta krusta var lasīt, ka tas atradies Bauskas Latviešu draudzes mācītāja Vilhelma Tīlinga (1798–1834) atdusas vietā.
