Turpinās Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas zāļu remonts un paplašināšana.
Turpinās Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja pastāvīgās ekspozīcijas zāļu remonts un paplašināšana.
Veido pagaidu ekspozīciju
Remontu paredzēts beigt šogad, bet pastāvīgās ekspozīcijas atjaunošana turpināsies nākamgad. Tāpēc muzeja otrajā stāvā tiek iekārtota pagaidu pamatekspozīcija “Ieskats Bauskas vēsturē”. Tās autors ir muzeja speciālists Aigars Urtāns, kurš piedāvā jaunu pieeju. Tiks izstādīts ievērojams skaits senu fotoattēlu no muzeja krājumiem, kas raksturo pilsētu un tās iedzīvotājus vairāk nekā 100 gadu ilgā laika posmā. “Muzejos visur runā tikai par priekšmetiem, aizmirstot, ka galvenais tomēr ir cilvēks,” savu pieeju ekspozīcijas veidošanā raksturo Aigars Urtāns. Viņš neslēpj, ka impulsi gūti komandējuma laikā ASV, ko Aigars Urtāns apmeklēja pērn. Uzaicinājumu doties pieredzes apmaiņas braucienā uz Savienotajām Valstīm viņš saņēma kā holokausta un Bauskas ebreju kopienas pētnieks.
Pagaidu ekspozīcija būs atvērta tik ilgi, kamēr turpināsies pārkārtojumi, teic iestādes direktore Baiba Šulce. Viņa argumentē rekonstrukcijas nepieciešamību: “Mūsu mērķis ir pārveidot muzeju par izglītības un kultūras aktīvu iestādi, kas atbilstu mūsdienu apmeklētāju augstajām prasībām un plašajām interesēm.”
Atteiksies no vitrīnām
Pamatekspozīcijas iekārtojuma projektu izstrādā Latvijas Mākslas akadēmijas šī gada absolvente Ieva Kauliņa – daudzsološa scenogrāfe. Novadpētniecības un mākslas muzejs viņai nav anonīma iestāde, jo šeit strādāja un nesen atsāka darbu viņas mamma – vēsturniece Marita Kauliņa. Jaunā māksliniece periodiski iesaistās gan pilsētas muzeja, gan Bauskas pils muzeja dažādās aktivitātēs.
Ekspozīcijas koncepcijas izstrāde uzticēta muzeja speciālistu grupai Aigara Urtāna vadībā. Viņš kopā ar kolēģiem Ilvu Strautzeli un Raiti Ābelnieku veidos pamatekspozīciju “Bauska laikā un cilvēki Bauskā”, piedāvājot “pastaigu” pa Bausku 20. gadsimtā – no tā sākuma līdz 70. gadiem, iegriežoties, piemēram, gadsimta sākuma fotosalonā, 30. gadu friziersalonā vai 70. gadu pilsētnieka dzīvoklī, nokļūt čekista darba kabinetā.
Iepriekšējā,1986. gadā atklātā, pamatekspozīcija pirmā stāva zālē bija drūma un noslēgta. Telpās nebija dabiskā apgaismojuma, bet visi eksponāti glabājās stikla vitrīnās. Baiba Šulce norāda, ka pārmaiņas būs acīmredzamas: “Interjerus un ielas elementus ievietosim gaišās telpās.”
Sācies īsts kapitālremonts
Lai gan sākotnēji tika nolemts pirmā stāva telpas atsvaidzināt kosmētiski, darba procesā nodomi mainījās, jo bija nepieciešams pamatīgs kapitālais remonts. Muzeja direktores vietnieks Jānis Mizišs atklāj, ka situācija bijusi visai nopietna: “Ēkas pamati ir nosēdušies gandrīz par 20 centimetriem. Telpās vispār nebija ventilācijas, tādēļ mitruma iespaidā ārsiena ir sākusi bojāties. Lai novērstu visus defektus, darbu apjoms palielinājās. Būs nepieciešama arī siltumtīklu un elektroinstalācijas rekonstrukcija.”
Pilsētas muzejs sadarbojas ar Nodarbinātības valsts aģentūras Bauskas filiāli, atbalstot programmu “Subsidēto darba vietu nodrošināšana sociālās atstumtības riska grupām”. Tajā ietilpst bezdarbnieki, invalīdi un citas riska kategorijas. Muzeja remontā šovasar tiek nodarbināti divi strādnieki, kuriem iestāde uz noteiktu laiku ir kļuvusi par subsidētu darba vietu. Meistariem ir augsta kvalifikācija un atbildības izjūta, secina Jānis Mizišs.
Domā par attīstību
Šonedēļ muzeja direktorei notika lietišķa saruna ar pilsētas Domes priekšsēdētāju Āriju Gaili, lai informētu par muzeja attīstības perspektīvām. Jau ir sākta leļļu ekspozīcijas veidošana, kas nākotnē varētu kļūt par lielāko un interesantāko kolekciju. Papildināt krājumu un muzejā organizēt aktivitātes bērniem ir piekritusi leļļu māksliniece un restauratore Tamāra Čudnovska. Daļu jaunās leļļu kolekcijas apmeklētāji varēs aplūkot jau šomēnes. Muzejs meklē arī sadarbības partnerus, jo interese par leļļu eksponēšanu Bauskā esot liela. Baiba Šulce domā, ka tālab nāksies paplašināt arī otrā stāva ekspozīciju telpas.
Papildu līdzekļu piesaistei muzejs piedalās vairākos projektu konkursos. Pašlaik tiek gatavoti projekti, lai varētu saņemt finansējumu muzeja apgaismes, signalizācijas un ugunsdrošības sistēmas rekonstrukcijai. Ievērojami līdzekļi būs nepieciešami arī pamatekspozīcijas tehnoloģiskajam nodrošinājumam.
