Bauskas Rātsnama 400. jubilejas gadā kārtu kārtām ritējusī rekonstrukcija pabeigta, aprīkots arī interjers, kurā skatāmi ap simt 17. – 18. gadsimtam raksturīgu priekšmetu.
Piektdien, 6. maijā, oficiālajā telpu atklāšanā piedalījās kultūras ministre Dace Melbārde, Rundāles pils muzeja direktors Imants Lancmanis, novada pašvaldības amatpersonas, daži deputāti, kā arī restauratori.
Jāpilnveido Rātslaukuma veidols
«Pieminekļiem arī ir savi likteņi. Ir ēkas, kuras kaut kādu nelaimīgu notikumu dēļ iet bojā, un mēs tās vairs nekad neieraugām. Taču ir ēkas, kurām lemts atdzimt. Bauskā ir noticis brīnums – pilsētā ir divas šādas celtnes. Viena no tām ir Bauskas pils, kurai tagad pievienojies arī Rātsnams. Ar atjaunoto Rātsnamu Bauska ir atgriezusies Eiropā,» sacīja I. Lancmanis.
Viņš uzteica mērķtiecību, ar kādu strādāts, ne tikai izbūvējot Rātsnamu no jauna, bet arī sagādājot ēkai cienīgus interjera priekšmetus. «Jauki arī tas, ka te tiks īstenota viena no rātes skaistākajām funkcijām – laulību reģistrācija. Tomēr Bauskas pašvaldībai ir vēl divi darbi jāpaveic, lai Rātslaukums atgūtu savu īsto telpisko veidolu. Ir jāatjauno ēka, kas reiz bija Plūdoņa un Kalna ielas krustojumā, un jāaizpilda tukšums bijušās sinagogas vietā,» ar vēlējumiem turpmākajiem darbiem savu uzrunu noslēdza I. Lancmanis.
Kultūras ministre D. Melbārde uzteica pašvaldības neatlaidību, rodot iespēju gūt naudu ēkas atjaunošanai arī no Eiropas Savienības finansējuma. Par tālredzīgu viņa nodēvēja pašvaldības rīcību, uzticot atjaunošanas darbus jaunajai paaudzei, Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņiem. «Tie ir jauni cilvēki, kuri, ceļojot pa pasauli, stāstīs par savu veikumu un pieminēs arī Bausku. Tādējādi ļaudis no tuvām un tālām zemēm uzzinās, kāds interesants objekts te ir aplūkojams,» tā D. Melbārde.
Tikai gida pavadībā
Bauskas Rātsnams tagad glabā daudz izcilu un retu eksponātu, ar dažiem no tiem varētu lepoties pat pasaules lielākie muzeji. Tomēr mākslas zinātnieks, viens no interjera koncepcijas autoriem Dainis Bruģis, kā arī Tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Inese Turkupole-Zilpure uzsver – Rātsnams nav muzejs, tas ir apskates objekts un reprezentācijas vieta pilsētā. To izstaigāt un aplūkot interjeru iespējams, tikai iepriekš piesakoties Bauskas TIC un gida pavadībā.
Interjera koncepcijas un īstenošanas autore ir Bauskas SIA «Intarsija». Mēbeles, apgaismes ķermeņi, gleznas, kartes, gravīras pie sienām, sadzīves priekšmeti – viss izlikts un izkārtots, lai parādītu 17. – 18. gs. eiropeisku interjeru, kāds varētu būt bijis arī Bauskas Rātsnamā. Kā stāsta SIA «Intarsija» pārstāvis Dainis Bruģis, par paraugiem izmantotas tā laika holandiešu un flāmu gleznas, kurās labi parādās gan mēbeles, gan mode un sadzīve, jo precīzu ziņu tieši par mūsu pilsētas Rātsnamu nav. Bauskas Rātsnamā skatāmi gan antikvariātos un izsolēs iegādāti oriģināli, gan reālu priekšmetu kopijas.
Unikāla gravīra
Sīkāku aprakstu pelna divi patiešām unikāli mākslas darbi, ko ieguvis Bauskas Rātsnams. Mazajā kāpņu telpā pie sienas izlikta lielizmēra gravīra «Pastarā tiesa», kas 17. gadsimtā izgatavota pēc 16. gadsimta franču manierisma gleznotāja Žana Kuzēna Jaunākā gleznas. Viņš ilgstoši strādājis ilustrāciju sagatavošanā kādam plašam mākslas anatomijas albumam, zināms kā izcils cilvēka anatomijas pazinējs un meistarīgs tās atveidotājs, par ko ikviens šīs gravīras aplūkotājs var pārliecināties pats – desmitiem figūriņu redzamas gleznas gravīrā, katrai precīzi saskatāms ik muskulītis. Gleznotājs tiek dēvēts arī par «franču Mikelandželo». Pats slavenākais viņa darbs ir glezna «Pastarā tiesa», tā eksponēta Luvras muzejā un tiek uzskatīta par vienu no šī pasaulslavenā muzeja šedevriem, turklāt tā nozīmīga kā viens no izcilākajiem franču manierisma laikmeta darbiem un viena no pirmajām franču skolas gleznām, kura darināta, izmantojot eļļas krāsas.
Gravīras plates gravējis Pīters de Jode Vecākais 1615. gadā. Gravīras konkrētais eksemplārs iespiests Žana Leblona darbnīcā Parīzē starp 1650. un 1664. gadu. Gravīra iespiesta uz 12 atsevišķām lapām, izmantojot attiecīgu gravīru plašu skaitu, un pēc tam salīmēta, izveidojot laukuma izmēru – augstums: 166,5/167 cm, platums: 121/122 cm.
Lai arī Bauskas Rātsnamam piedāvātās gravīras lapas ir dzeltējušas un tām ir nenozīmīgi restaurācijas laikā jau daļēji likvidēti bojājumi, to stāvoklis kopumā vērtējams pat kā izcils.
Kā informē I. Turkupole-Zilpure, šīs gravīras iegāde nebija paredzēta budžetā, tai izlietota Bauskas iedzīvotāju un uzņēmēju savulaik sudraba kannas pirkšanai ziedotā nauda. «Bauskas Dzīve» iepriekš vēstījusi, ka Bauskas Rātsnamam kanna īsti neatbilda, to nopirka Imants Lancmanis, bet ziedoto naudu labvēļi novēlēja kāda cita vērtīga priekšmeta iegādei. Un te nu ir unikālā gravīra. Dainis Bruģis uzskata, ka līdz Bauskas Rātsnamam atnākt vai atbraukt būtu vērts kaut šīs vienas gravīras dēļ.
Gobelēns no Delftas
Otrs īpaši izcils oriģinālieguvums interjerā ir 16. gadsimta flāmu meistaru darināts gobelēns «Kefalus un Prokrisa» (domājams, izgatavots Delftā ap 1590 – 1595. gadu). Tas izlikts ceremoniju zālē, kur norisinās laulību reģistrācija. Gobelēna sižets aizgūts no Romas dzejnieka Ovīdija «Metamorfozēm» un vēsta par nepamatotas greizsirdības postošo dabu.
Gobelēns, visticamāk, izgatavots pēc Karela van Mandera gleznotā «kartona» Delftas gobelēnu darbnīcā Holandē, kuras vadītājs bija Franss Spīrings. Flāmu gobelēnu meistars un tirgotājs Spīrings savu karjeru bija sācis Antverpenē un uz Delftu pārcēlies, glābjoties no reliģiskas vajāšanas.
Bauskas mūzikas skolas skolotājai Jolantai Veršinskai bija uzticēts pielabot unikālo 16. gadsimtā darināto gobelēnu. Lai arī pirms izsoles restauratori mākslas darbu bija atjaunojuši, darba ar gobelēnu netrūka arī J. Veršinskai. Audumā izmantotie vilnas diegi bija labi saglabājušies, taču zīda diedziņi daudzviet bija padiluši. «Tad nu es kā tāda cītīga lāpītāja ļoti rūpīgi un uzmanīgi strādāju. Šajā darbā vajadzīga liela pacietība. To esmu ieguvusi, strādājot ar skolēniem,» ar smaidu secināja J. Veršinska.
***
«Bauskas Dzīve» pateicas SIA «Intarsija» par interjera priekšmetu izpētes materiāliem un pieejamajiem aprakstiem.
FAKTI
Zemgales hercogs Frīdrihs 1615. gada 18. decembrī Bauskas pilsētai deva atļauju celt savu Rātsnamu, kas pēc tā uzcelšanas bija lielākais un greznākais Rātsnams visā Kurzemes un Zemgales hercogistē. 19. gadsimta vidū Bauskas rātei trūka līdzekļu Rātsnama remontam, tādēļ nolēma nojaukt avārijas stāvoklī esošo zvanu torni. Savukārt 1869. gadā ēkai nojauca otro stāvu, izveidojot neizteiksmīgu vienstāva namu, kam pēc tam veiktas vairākas pārbūves.
Bauskas Rātsnama rekonstrukcija, atjaunojot to bijušajā veidolā, ir arhitektes Irēnas Bākules izprojektēta 1988. gadā.
Rekonstrukcijas ideju sāka īstenot ar Rātslaukuma pārbūvi 2008. gadā (rekonstrukcijas 1. kārta).
2009. gadā sākta Bauskas Rātsnama rekonstrukcijas 2. kārta. Tika izstrādāts būvprojekts, veikti demontāžas un būvniecības darbi, kuru kopējās izmaksas bija Ls 490 751,81. Lielākā daļa finansējuma – 84,96% –saņemta no Eiropas Reģionālās attīstības fonda. Izpildot projekta prasības, no vecā Rātsnama ēkas tika saglabāta daļa 1. stāva.
2011. gada 28. decembrī Bauskas Rātsnams nodots ekspluatācijā pēc rekonstrukcijas 2. kārtas. Tā vienā daļā tika ierīkots un sāka darboties Tūrisma informācijas centrs.
Bauskas novada dome 2012. gada 20. decembrī lēma par aizņēmumu projekta «Bauskas Rātsnama rekonstrukcija» 3. kārtas īstenošanai. 2013. gadā SIA «Ota un partneri» veica Rātsnama iekštelpu rekonstrukciju. 3. kārta īstenota par pašvaldības līdzekļiem: 362 460,80 eiro būvdarbu veikšanai, būvuzraudzībai un autoruzraudzībai (ūdens, kanalizācija, elektrība un dažādas citas lietas); 187 875,85 eiro interjera, tostarp vēsturisko mēbeļu un apgaismes ķermeņu, izgatavošanai; 4356 eiro Bauskas Rātsnama interjera koncepcijas un projekta izstrādei.
No 2014. gada 15. maija Rātsnamā sāka strādāt novada pašvaldības dzimtsarakstu nodaļa, 17. maijā reģistrētas pirmās laulības. Laulību ceremonijas krāšņi aprīkotajās telpās pieprasītas aizvien plašāk.
Pilnībā izveidots un iekārtots interjers Rātsnamā tikai 2016. gada maijā, kad arī beigusies tā astoņus gadus ilgusī atjaunošana.
Izmantoti Bauskas novada domes sniegtie dati.
