Nākamgad svinēsim 390. gadskārtu kopš Bauskas pilsētas dibināšanas.
Nākamgad svinēsim 390. gadskārtu kopš Bauskas pilsētas dibināšanas. Šī gada pēdējā numurā «Bauskas Dzīve» piesaka jaunu rubriku, kurā piedāvāsim publikācijas par mūsu pilsētas vēsturi – pilsētas dzimtām, rūpaliem, notikumiem, īpatņiem un varoņiem gadu un gadsimtu ritumā. Pirmās publikācijas šajā ciklā piedāvā Novadpētniecības un mākslas muzeja speciālists Raitis Ābelnieks.
Dome pērk govis
Jaunā Bauskas pilsētas valde uz pirmo sēdi sanāca 1918. gada 1. decembrī. Viens no svarīgākajiem lēmumiem bija saistīts ar policijas (tolaik to dēvēja par miliciju) izveidošanu. Tā kā tobrīd vēl nebija izdomāts jaunajai valstij atbilstošs formas tērps, tad kā atšķirības zīme bija paredzēts balts rokas apsējs ar sarkanu uzrakstu «Pilsētas milicis nr….». Bez iecerētajiem septiņiem pilsētas miličiem valde nolēma, ka «būtu jāpatur pie pilsētas trīs naktssargi, kuri pa nakti apstaigātu ielas un pamanījuši noziegumu un miera traucējumus dotu signālu miličiem».
Turpmāk pilsētas valdes sēdes notika gandrīz katru dienu, izskatāmo jautājumu bija visai ievērojams daudzums. 2. decembra sēdē, piemēram, izlemts, ka turpmāk par visu triju tiltu lietošanu pilsētā maksa ir jāatceļ kājniekiem, bet braucējiem maksa ir jāpaaugstina «no katra zirga pa desmit kapeikām». «Ievērojot to, ka pilsētā zīdaiņiem un nespēcīgiem vecīšiem jāpiegādā piens, tad nolemj iegādāt piecas līdz desmit govju, par ko vest sarunas ar vācu kara organizācijām. Tā kā daži pilsētnieki tur govis, tad nolemj pieprasīt no katras govs dienā vienu stopu piena par 50 kapeikām. Pienu saņemt pie govju turētājiem uz pilsētas valdes izdotām zīmēm.»
Atbalsta nespējniekus un trūcīgos
Visai daudz lēmumu ir saistīti ar pilsētas nespējnieku aprūpi. Piemēram, valde atļauj sarīkot «tautisku vakaru ar dejām» 8. decembrī ar nosacījumu, ka desmit procentu no vakara peļņas ir jāiemaksā valdei «par labu pilsētas nespējniekiem». Tiek nolemts nespējniekiem izsniegt maizi, kā arī piešķirt vienu asi malkas ebreju nespējnieku biedrībai. Pilsētas valdei nācās rūpēties arī par bērniem bez apgādniekiem. Bērnu, kuri palikuši bez vecākiem, kara laika apstākļos nebija mazums. Dokumentos tiek minēta Krūmiņjaunkundzes bērnu patversme mūsu pilsētā.
4. decembrī pie pilsētas cietuma vācu sargkareivji tiek nomainīti ar darbā pieņemtiem sargiem no pilsētnieku vidus. Šajā pašā dienā 25 pilsētas domnieki pārsprieda iepriekšējās dienās valdes paveikto un pieņēma dažus būtiskus lēmumus. Pilsētas vajadzībām nopirktas sešas govis no vācu karaspēka pārvaldes, bet domnieki nespēja uzreiz vienoties par šo govju uzturēšanu. Priekšlikums govis nodot lauksaimniekiem, «kuri visvairāk piena apņemas dot pilsētai», neguva balsu vairākumu, tālab izlēma minētos ragulopus paturēt pilsētas saimniecībā un algot nepieciešamos kopējus. Var arī konstatēt, ka Bauskā ir bijis pārtikas trūkums, jo dome aizliedza izvest no pilsētas pārtikas produktus, bet ēdamvielu pārpircēji (starpnieki) tirgū drīkstēja iepirkties tikai pēc plkst. 12. Šķiet, ka toreiz šādi pārpircēji ir bijuši visai aktīvi un tādējādi no pilsētā iebraukušajiem zemniekiem uzreiz atpirkuši visas pārtikas preces, lai pēc tam pilsētniekiem gribot negribot būtu jāiepērkas par augstāku cenu pie veiklā starpnieka. Pārmaiņu laikos tā ir visai izplatīta parādība, ko dažkārt dēvē par spekulāciju.
7. decembra valdes sēdē piedalījās arī Latvijas Pagaidu valdības ieceltais Bauskas apriņķa priekšnieks Fridrihs Rūtenbergs. Par Bauskas pilsētas policijas priekšnieku no vairākiem kandidātiem tika ievēlēts bijušais virsnieks Kārlis Puķīts (viņš šajā amatā ar īsiem pārtraukumiem lielinieku un bermontiešu valdību laikā atradās līdz 1921. gada 15. maijam). Arī pārējie seši pilsētas policisti tika ievēlēti.
(Turpinājums sekos.)
