Latvijas valsts pilsonību naturalizācijas kārtībā var iegūt kopš 1995. gada februāra. Mūsu rajonā šajā laikā par Latvijas pilsoņiem kļuvuši 1767 cilvēki.
Latvijas valsts pilsonību naturalizācijas kārtībā var iegūt kopš 1995. gada februāra. Mūsu rajonā šajā laikā par Latvijas pilsoņiem kļuvuši 1767 cilvēki.
Tas nav daudz. Iecavas pagastā vien mīt 1858 nepilsoņi, tātad piektā daļa no visiem pašvaldībā dzīvojošiem.
Motivācija – «spiedoša» vajadzība
«Mūsu rajona nepilsoņu aktivitāte Latvijas pilsonības iegūšanā tiešām ir zema. Cilvēki ierodas nokārtot dokumentus tikai tad, kad rodas «spiedoša» vajadzība – jārisina pensijas saņemšana, jānokārto vīza vai tas saistīts ar darbu un turpmākās karjeras veidošanu,» par nepilsoņu motivāciju iegūt pilsonību sacīja LR Naturalizācijas pārvaldes vecākā referente Gaļina Aile.
Viņa atzina, ka daudzus biedē gaidāmie pārbaudījumi – eksāmeni. Īpaši tas attiecas uz vecākiem cilvēkiem. «Noteikumos paredzēts, ka iedzīvotājiem pēc 65 gadu vecuma tiek pielāgoti atvieglojumi. Arī samaksa par naturalizācijas veikšanu ir adekvāta. Tā ir samazināta bezdarbniekiem un ģimenēm, kurās ir trīs un vairāk bērnu, vai arī, ja ģimene atzīta par mazturīgu (trīs lati). Pensionāriem un studējošiem jauniešiem par naturalizāciju jāmaksā desmit latu, bet strādājošiem – divdesmit,» skaidroja G. Aile.
No dokumentu iesniegšanas brīža līdz naturalizācijas procesa beigām var paiet līdz pat septiņiem mēnešiem.
Tas ir jāizdara
Pagājušajā gadā Latvijas valsts pilsonību naturalizācijas kārtībā ieguva dāviniete Anna Neško (pērn uzvārds Gricūne). «Esmu absolvējusi Bauskas 2. vidusskolu. Uzskatīju to par savu pienākumu, tas gluži vienkārši bija jāizdara. Ja šeit dzīvoju, latviešu valodā runāju un nekur braukt negrasos, tad būt Latvijas pilsonei ir vienkārši mans pienākums,» «Bauskas Dzīvei» sacīja Anna Neško.
«Mēs bijām ļoti priecīgi, ka meita kļuva par pilsoni. Sarīkojām svinības. Kūku arī nopirkām. Pati Latvijā dzīvoju 28 gadus, bet šim svarīgajam solim vēl neesmu sadūšojusies, taču zinu – tas būs jādara. Piekrītu, ka cittautiešiem, kas dzīvo Latvijā, ir jāzina šīs valsts valoda,» sacīja Annas māte Taisija Gricūne.
Gricūnu ģimenē pavisam nesen bijis vēl kāds svarīgs notikums – Annas un Vitālija kāzas. Vitālijam pilsonība esot kopš dzimšanas, bet, ja tās nebūtu, noteikti nokārtotu formalitātes.
Apkaunojošs pasākums
«Uzskatu, ka pilsonības iegūšanas mehānisms nav īsti noslīpēts. Man, piemēram, bija jāiziet visa «procedūra», jo dzimšanas apliecībā nebija norādīts tēva vārds. Varētu arī šo jautājumu nokārtot ātrāk. Es gaidu jau septīto mēnesi. Beidzot būšu kā cilvēks. Varbūt es to pārāk sāpīgi uztveru, bet uzskatu, ka citiem šis pasākums ir pat apkaunojošs. Ja cilvēks šeit dzimis, ieguvis izglītību, ar savu darbu un attieksmi ir patriots, kāpēc tad vajadzētu iet un lūgt vēl pilsonību?» sarunā ar «Bauskas Dzīvi» sprieda Vladimirs, kurš nevēlējās, lai tiktu minēts viņa uzvārds. Viņš nekad neesot uzsvēris, ka ir nepilsonis, turklāt savulaik devies arī uz barikādēm.
***
Fakti
Visaktīvāk naturalizējas Iecavas, Vecumnieku un Dāviņu pagasta iedzīvotāji.
Īslīces pagastā dzīvo 17,5% nepilsoņu no kopējā iedzīvotāju skaita (lielākoties pensionāri).
Rundāles pagastā nepilsoņu īpatsvars no iedzīvotāju kopējā skaita ir 23%.
Tikai viena ģimene rajonā pēc pilsonības iegūšanas reģistrējusi arī savus mazgadīgos bērnus, kuri tādējādi kļūst par pilsoņiem (tas ir īpaši zems rādītājs).
Kārtojot valodas zināšanu eksāmenu, valsts himnu jāprot uzrakstīt bez kļūdām.
Informāciju sniegusi Naturalizācijas pārvaldes vecākā referente Gaļina Aile.
