Šoreiz par to, cik lielā mērā Eiropas Savienība regulē vietējos medniecības un vides aizsardzības noteikumus.
Šoreiz par to, cik lielā mērā Eiropas Savienība regulē vietējos medniecības un vides aizsardzības noteikumus.
Putnu direktīva, par kuru Latvijas sarunvedējiem pašlaik notiek sarunas ar Eiropas Savienību, nosaka ne tikai medījamās un aizsargājamās sugas, bet arī kritērijus medību sezonas noteikšanai.
Zinot, ka Eiropas Justīcijas tiesa ir atzinusi Franciju par vainīgu pārāk agri pasludinātā un pārāk vēlu noslēgtā putnu medību sezonā Sēnas grīvā, šķiet, bažām ir pamats. Minētā teritorija 2750 hektāru platībā ir īpaši aizsargājama, tajā mīt daudzas aizsargājamas sugas, kas bija par iemeslu Eiropas Komisijas iesniegumam tiesai. Turklāt direktīvas nenorāda datumus, tajās noteiktie principi jāīsteno katras valsts likumdošanā.
Vēlas medības, jo vēlāk izvadāja bērnus
Komentē ornitologs, bioloģijas zinātņu doktors Otars Opermanis. «Sarunās ar ES ekspertiem esam iepazīstinājuši ar medību sezonas noteikšanas praksi Latvijā, un nekādus iebildumus no Eiropas Komisijas neesam saņēmuši. Tās ir absolūtas muļķības, ja kāds domā, ka šī gada vēlais pīļu medību sākums ir kaut kā saistīts ar ES,» skaidro O. Opermanis. «Katra valsts medību datumus nosaka pēc katras sezonas īpatnībām. To iesaka zinātnieki. Pēc vēlā šī pavasara sniega pīles vēlāk izvadāja bērnus, tāpēc 18. augusts ir noteikts par medību sākumu.»
Valsts meža dienests norādījis šādus putnu rudens medību termiņus un kārtību: medību sezona pīlēm, laučiem, ūdensvistiņām un mērkaziņām ir no šī gada 18. augusta plkst. 16 līdz 30. septembrim (tikai sestdienās, svētdienās un trešdienās), bet no 1. oktobra līdz 30. novembrim – katru dienu. Viens mednieks vienā reizē drīkst nomedīt ne vairāk kā piecas pīles.
Kraukļi un lūši prasīs birokrātiskāku procedūru
Iestāšanās sarunās par vides jautājumiem Latvija bija spiesta atteikties no vairākām prasībām, tostarp noteikt kraukli par medījamu putnu. Līdz šim kraukļa medīšana bija pielīdzināma žagatu un vārnu medībām. Kraukļu skaits pēdējos gados Latvijā pieaudzis no diviem līdz četriem tūkstošiem ligzdojošu īpatņu un ap desmit tūkstošiem ziemojošu putnu. Arī mūsu prasības – rubeņu medības – nav atļautas. Kāpēc tās liegtas?
«Rubeņus, tāpat kā medņus, būs aizliegts šaut riesta laikā. Rietumeiropas speciālisti nesaprot, ka, piemēram, krauklis bieži posta citu putnu ligzdas un krauk- ļu daudzumu vajadzētu kontrolēt,» skaidro Otars Opermanis. «Tomēr ES pieprasītais medību aizliegums pieļauj izņēmumu – ja putns rada zaudējumus, to drīkst nomedīt. Tikai par katru nomedīto putnu ir jāatskaitās, jāaizpilda noteikti dokumenti. Vides ministrijas Dabas aizsardzības departamenta vecākais speciālists Vilnis Bernards gatavojas braukt uz Zviedriju, lai iepazītos, kā zviedri tiek galā ar birokrātisko procedūru. Tāda pati būs jāveic lūša nošaušanas gadījumā.»
Putnu šāvējus sauks pie tiesas
Eiropas Komisija nolēmusi iesūdzēt Eiropas Justīcijas tiesā Portugāli par to, ka tā medību sezonu sarīkojusi četrpadsmit putnu sugu vairošanās laikā, kas ir aizliegts.
Vairākus gadus Brisele cenšas iznīdēt putnu mednieku netikumus arī citās dalībvalstīs. Somi Ālandu salās un šur tur piekrastē neievērojot medību sezonu, arī Vācijā likums atļaujot dažas sugas medīt migrācijas un vairošanās periodā. Spāņi Valensijā sīkputnus medījot ar aizliegtu metodi – ar līmi nosmērējot koka zariņus. 8000 holandiešiem izsniegtas licences ķīvīšu olu ņemšanai no ligzdām, kas ir tradicionāls šīs tautas ēdiens.
Somijai, Spānijai, Vācijai un Nīderlandei par to, ka tās neievēro ES Putnu direktīvā noteiktos medību noteikumus, izsūtīta otrā brīdinājuma vēstule. Šo vajāšanu par pārkāpumiem Eiropas Komisija uzsākusi jau pirms četriem gadiem. Ja pārkāpumi nemitēsies, trešās vēstules nebūs, tad divu gadu laikā var nonākt tiesas priekšā.
