Bauskas uzņēmuma SIA «Baltic Dairy Board» teritoriju 17. februāra vakarā atstāja mašīna ar piena proteīna pulvera kravu. Uzņēmuma produkcija pirmoreiz tiek transportēta pāri okeānam uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV).
Pašlaik uzņēmums produkciju eksportē uz vairāk nekā desmit valstīm. Pirms pusotra gada sākušās sarunas par iespējamu sadarbību ar ASV brokeriem, tagad tās pārtapušas pirmajā darījumā, kura vērtība ir 114 tūkstoši eiro.
Atļauja eksportēt
Sākot sadarbību, uzņēmumam bija virkne uzdevumu. «Mums darba procesā bija jāsasniedz pilnība. Aizsūtījām testu paraugus, to kvalitāte apmierināja. Esam nokārtojuši visus nepieciešamos sertifikātus, ir iegūta atļauja piena proteīna pulveri eksportēt uz Ameriku,» stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks.
ASV brokeru interese par sadarbību jau no paša sākuma bijusi nopietna un uzņēmumam interesanta, jo viņpus okeānam proteīna pulvera cena ir augstāka. Klienti gribējuši zināt, kāda ir ražošanas jauda – cik daudz pulvera varēs piedāvāt Amerikas tirgum. Pagājušās nedēļas nogalē bija tikšanās ar vēl vienu brokeri no Amerikas.
K. Kazāks atzīst – tikai pēc tam, kad būs skaidras sadarbības iespējas ar abiem brokeriem, varēs izvēlēties to, kas pārstāvēs uzņēmumu Amerikā. Sadarbības iespējas jāizvērtē ļoti uzmanīgi, jo potenciālie partneri ir pasaules līmeņa klienti.
«Konteiners ar proteīna pulveri Amerikā būs pēc mēneša, pēc pusotra mēneša saņemsim pirmās atsauksmes. Ja viss būs labi, sūtījumi kļūs regulāri,» stāsta K. Kazāks.
Ražo arī Latvijai
Piena proteīna pulvera iegūšana ir tehnoloģiski sarežģīta, tāpēc produkts ir diezgan dārgs. Tomēr to iespējams tirgot pasaules mērogā. Piena izstrādājumus tik tālu nebūtu izdevīgi vest. «Tālākā valsts, kur var piegādāt krējumu, ir Vācija,» atklāj K. Kazāks.
Uzņēmumam ir cieša sadarbība ar Nīderlandi. Liela daļa produkcijas paliek arī Latvijas tirgum – pagājušajā gadā no kopējā apgrozījuma tie bija aptuveni 28 procenti.
Piena proteīna pulveri izmanto sportistu dzērienu gatavošanai, jogurta un siera ražošanai. Pieprasījums pēc šī produkta aizvien pieaug.
«Ja sadarbība sekmēsies, tas kaut kādā mērā palīdzēs arī Latvijas ekonomikai. Kaut nedaudz, bet tomēr,» priecīgs par panākto ir Kaspars Kazāks.
Centrālās Āzijas faktors
Par eksporta nozares novitātēm runāja finanšu institūcijas «Altum» 16. februārī Jelgavā rīkotajā seminārā «Eksporta pēcpusdiena Jelgavā».
Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds uzsvēra, ka notiek «smaguma centra» pārbīde no Atlantijas okeāna – milzīgās Ķīnas ekonomikas dēļ tas pārceļas uz Klusā okeāna abiem krastiem. Šī pārbīde notiek uz Eiropas ekonomikas rēķina, tādēļ Latvijas uzņēmumiem jāmeklē eksporta tirgi ārpus Eiropas.
Divi lektori pieminēja eksporta īpatnības, darbojoties Centrālajā Āzijā. «Sonora Eksport» vadītājam Andrim Kulbergam tas bija galvenais stāsta temats, savukārt Artūrs Karlsons, «Altum Eksportgarantijas» vadītājs, minēja piemērus, ka tieši šādas eksporta garantijas glābušas uzņēmējus. Kazahstānas gadījumā uzņēmums piegādāja tehnoloģijas valstij piederošam uzņēmumam. Šķietami ļoti drošs darījums, bet vietējās valūtas tenges kurss ļoti pazeminājās, un saņēmējs nevarēja norēķināties. Garantiju fonds uzņēmējam samaksāja 241 531 eiro.
A. Kulbergs stāstīja par dažādu valstu īpatnībām. Kazahstāna ir bagātākā, bet 80 procentu valsts ekonomikas balstās uz naftas ieguvi, tādēļ vērojamas lielas biznesa svārstības. Kirgizstāna ir sava veida ofšora zona, kur ir spēcīgas bankas, tomēr ēnu ekonomikas īpatsvars valstī ir 60 procentu. Turkmenistāna ir slēgta valsts, kur 70 procentu ekonomikas kontrolē valdība. Tuvākajā laikā plānots veikt privatizāciju, atvērt tirgu, un tas pavērs jaunas iespējas ārzemju investīcijām. «Visperspektīvākā ir Uzbekistāna. Tā tendēta uz ražošanu. Tur ir 33 miljoni iedzīvotāju. Valsts iedzīvotāju skaita ziņā ir lielākā, tur ir ekonomiski aktīvākie cilvēki,» skaidroja A. Kulbergs. Svarīga arī politiskā situācija – valstī visu nosaka trīs klani. Ja izdodas vienoties ar valdošo klanu, esot «jāslauc», cik var, kamēr tas ir pie varas. Kad nāks citi, var gadīties, ka nevienu neinteresēs, ka noslēgts piecu gadu vai ilgāka termiņa līgums, un viss var mainīties.
Visas šīs negācijas gan nemazinot faktu, ka Centrālās Āzijas tirgus ir viens no perspektīvākajiem nākotnē. «Iedzīvotāju skaits līdz
2050. gadam tur pieaugs. Atšķirībā no Latvijas, kur pagaidām vērojams samazinājums,» sacīja A. Kulbergs.
Pasākumā piedalījās arī SIA «Baltic Dairy Board» valdes priekšsēdētājs Kaspars Kazāks. Viņa vadītajam uzņēmumam ar Centrālās Āzijas reģionu pašlaik plānots pieredzes, nevis produkcijas eksports. Paredzēta sadarbība ar Kazahstānas uzņēmumu, kas vēlas būvēt līdzīgu, vēl lielāku piena produktu pārstrādes ražotni. Viņiem nepieciešama profesionāla palīdzība rūpnīcas izveidē. Pašlaik ir ļoti svarīga informācija par biznesa vidi un kontaktiem šajā valstī, kā arī garantijas veiksmīgai darbībai.
Pārdošana valstīs, %
