53. Bauskas bataljona zemessargiem sestdien un svētdien, 23. un 24. martā, Zvirgzdes mežā bija organizētas mācības, kurās pārbaudīja kaujas spējas un fizisko sagatavotību.
53. Bauskas bataljona zemessargiem sestdien un svētdien, 23. un 24. martā, Zvirgzdes mežā bija organizētas mācības, kurās pārbaudīja kaujas spējas un fizisko sagatavotību.
Arī pirms nedēļas – 16. un 17. martā – zemessargi piedalījās testēšanā.
Paredz apvienot bataljonus
Par mācību norisi «Bauskas Dzīvei» informāciju sniedza 53. Zemessardzes (ZS) bataljona komandieris ZS majors Uldis Albiņš: «Šogad pirmo reizi valstī tiek ieviesta ārrindas zemessargu testēšana pēc vienotas sistēmas, kas aptver visas kaujiniekam nepieciešamās iemaņas. Tās izstrādāšanā piedalījās arī mūsu štāba darbinieks virsleitnants Jānis Mežavilks. Pārbaude iecerēta pirms Zemessardzes reformas projekta īstenošanas. Tas paredz apvienot 53. Bauskas ZS kājinieku bataljonu un 52. Jelgavas ZS kājinieku bataljonu un ieviest rotu specializāciju saskaņā ar testēšanā gūtiem rezultātiem. Rotās varēs labāk izpausties kaujinieku fiziskās spējas un viņu talanti. Turpmāk katra vienība apmācīs savus karavīrus specifisku uzdevumu veikšanai saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu. Šī pārbaude turpmāk būs katru gadu, tai ir pakļauti ap trim simtiem ārrindas zemessargu. Tie, kuri šo pavēli neizpildīs, tiks atskaitīti. Martā četras dienas bija veltītas iepriekšējos gados apgūtu zināšanu pārbaudei. Zemessargiem, kas nevarēja pārbaudē piedalīties attaisnojošu iemeslu dēļ, tiks norādīti papildu laiki.»
Fiziskā izturība jāuzlabo
Sestdien, 23. martā, Zvirgzdes mežā bija ierīkoti četri mācību laukumi. Pārbaudes būtību «Bauskas Dzīvei» atklāja 53. ZS bataljona štāba priekšnieks Kazimirs Martinkens: «Zemessargi rādīja prasmi šaušanā, granātas mešanā mērķī, medicīniskās palīdzības sniegšanā, ierakumu rakšanā, topogrāfijā, kā arī orientēšanās un lauka kaujas iemaņas. Kopumā zināšanas ir labas, visgrūtāk vīriem veicās ar orientēšanos apvidū un kontrolpunktu meklēšanu. Šīs nodarbības būs jāorganizē papildus. Mācību mērķis nav kādu speciāli atskaitīt, bet noskaidrot katra zināšanas un spējas.» Atbildīgais par fizisko sagatavotību ZS virsleitnants Jānis Zviedris piebilda, ka vēlētos, lai karavīriem būtu lielāka fiziskā izturība, ko varēja vērot, skrienot ar pilnu uzkabi, lienot un rāpjoties, lai izkļūtu no apšaudes zonas, gan piesedzot atkāpšanos.
Vecākais zemessargs Viesturs Melgailis sacīja: «Šī bija viena no retajām reizēm, kad katrs sevi varēja parādīt visās jomās. Rezultāti rāda, ka mūsu rota pagaidām ir labākā. Visgrūtākā vīriem šķita lauka kaujas pārbaude, jo gados vecākiem zemessargiem nekādas atlaides netika dotas. Tāpat ir skaidrs, ka reālie kaujas apstākļi ir nesalīdzināmi grūtāki.»
