Politiski represētajām personām valsts garantē atsevišķas īpašas tiesības un atvieglojumus.
Politiski represētajām personām (PRP) valsts garantē atsevišķas īpašas tiesības un atvieglojumus.
Daļa rajona iedzīvotāju, kuri varētu pretendēt uz PRP statusu, savas tiesības nav izmantojuši, visticamāk, nepietiekamas informētības dēļ. Šajā publikācijā sniedzam informāciju par to, kuras personas (atbilstoši likumam «Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem») var pretendēt uz PRP statusu.
Par komunistiskā režīmā politiski represētām personām
atzīstami Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņi un līdz 1940. gada 17. jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939. gada 5. oktobra Savstarpējās palīdzības paktu), latvieši un lībieši (līvi), kuri tika represēti Latvijas teritorijā vai ārpus tās, kā arī Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri pēc 1945.gada 8. maija tika represēti Latvijas teritorijā, ja viņi laika posmā līdz 1991. gada 21. augustam: l represiju rezultātā nogalināti vai miruši; l apcietināti, ieslodzīti cietumos, nometnēs vai piespiedu kārtā ievietoti iestādēs, kur viņiem piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi; l izsūtīti, nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas (izņemot personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai kara darbības apdraudētajām teritorijām, bēgļus un kara laikā darba dienestam pakļautās pilngadīgās personas), dzimuši izsūtījumā vai nometinājumā – ja viens no vecākiem vai abi vecāki bija izsūtīti vai atradās nometinājumā – pēc vecāku noņemšanas no speckomandantūras uzskaites līdz tam brīdim, kad tika saņemta atļauja atgriezties Latvijā, bet ne vēlāk kā gadu no dienas, kad vecāki tika noņemti no speckomandantūras uzskaites.
Par nacistiskā režīmā politiski represētām personām
atzīstami Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņi un līdz 1940. gada 17. jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji, kā arī šo personu pēcnācēji (izņemot personas, kas iebraukušas Latvijā saskaņā ar Latvijas un PSRS 1939. gada 5. oktobra Savstarpējās palīdzības paktu), ja viņi laika posmā no 1941. gada 22. jūnija līdz 1945. gada 8. maijam Latvijas teritorijā vai ārpus tās: l represiju rezultātā nogalināti vai miruši; l ieslodzīti cietumos, geto, koncentrācijas un labošanas darbu nometnēs; l nometināti vai pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas (izņemot personas, kas tika evakuētas vai pārvietotas no frontes joslām vai karadarbības apdraudētajām teritorijām, bēgļus un kara laikā darba dienestam pakļautās pilngadīgās personas), dzimuši nometinājumā, ja viens no vecākiem vai abi vecāki atradās nometinājumā; l izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju nacistiskā režīma 1942. un 1943. gada akciju laikā.
Par nacistiskā režīmā politiski represētām personām
atzīstami arī: l Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri tika represēti par nacionālo piederību; l visas tolaik nepilngadīgās personas, kuras tika ieslodzītas cietumos vai koncentrācijas nometnēs Latvijas teritorijā, izņemot tās personas, kuras bija ieslodzītas par kriminālnozieguma izdarīšanu.
Lietas izskata rajona Padomē
Politiski represētās personas statusu apliecina politiski represētās personas apliecība. Personai, kas vēlas saņemt šādu apliecību, pašai vai ar pilnvarotas personas starpniecību jāiesniedz vai jānosūta rajona Padomei iesniegums un kopija dokumentam, kas apliecina represijas faktu (par to, kāds dokuments ir jānosūta, sīkāk iespējams noskaidrot, zvanot rajona Padomes sekretārei pa tālruni 22776).
Visas politiski represētas personas tiesības ir arī nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem. Šādu statusu var iegūt Latvijas Republikas iedzīvotāji, kuri Latvijas teritorijā laika posmā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1960. gada 31. decembrim piedalījās bruņotā un pagrīdes pretošanās cīņā pret okupācijas režīmu.
Lai personu atzītu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku, tai rajona Padomē ir jāiesniedz arhīva izdots dokuments vai Latvijas Republikas tiesas spriedums par attiecīgās personas darbību nacionālās pretošanās kustībā, kā arī Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisijas atzinums.
Kādā no turpmākajām «Juridiskajām lappusēm» varēsit uzzināt, kādas tiesības un atvieglojumus valsts garantē politiski represētajām personām.
M. MĀKULĒNS, rajona Padomes galvenais speciālists pašvaldību jautājumos
