Pirtī iešana pirms saulgriežiem latviešiem bijusi sena tradīcija. Arī Bramaņu ģimenes galva Uldis Bramanis steidz pabeigt pirts lāvas atjaunošanas darbus savā vasaras mājā Īslīces pagasta «Bitēs».
Pirtī iešana pirms saulgriežiem latviešiem bijusi sena tradīcija.
Arī Bramaņu ģimenes galva Uldis Bramanis steidz pabeigt pirts lāvas atjaunošanas darbus savā vasaras mājā Īslīces pagasta «Bitēs».
Veiksmīgi izmantots reljefs
Pirts uzcelta divos gados. Vairumu darbu saimnieks veicis ar savām rokām. Betonēšanā palīdzējis kaimiņš, kas par līdzējumu saņēmis pirts atslēgas un ir pilntiesīgs pērties, kad pašam tīk. Pirts plānojumā un izbūvē – lāvas, ūdens piegādes, noteces u. c. – vērojami interesanti risinājumi, jo saimnieks ir mācīts radioinženieris, kas savu darba mūžu aizvada, strādājot par elektriķi.
«Būvējot pērtuvi, esmu izmantojis vietas reljefu. Pirtiņas ieeja ir paugura pusē, bet ēkas daļa nogāzē balstīta uz pāļiem. Būves karkasu veidoju no gāzbetona, kas apdarināts ar zeimerētiem dēlīšiem. Kokmateriālus pirtsbūves vajadzībām ņēmu no sava meža – cirtu pats, un arī vējš «palīdzēja». Mans sapnis bija guļbūve, bet, lai to pareizi uzbūvētu, jāievēro daudzi priekšnosacījumi – īstā vietā un laikā jāizvēlas koki, lai būtu labvēlīga aura un labs gars. Tas man likās sarežģīts un ilgs process, tāpēc izvēlējos racionālāku risinājumu,» stāstīja U. Bramanis.
Pirts plānojumu saimnieks izdomājis pats, arī koka darbi paša rokām veikti, jo tas esot Ulda vaļasprieks. Kamīna būve uzticēta meistaram, bet modelis noskatīts kādā grāmatā. «Kamīnmeistaram šis bija četrdesmit sestais kamīns, bet pirmais, kas ticis būvēts precīzi pēc grāmatas,» skaidroja saimnieks.
Blakus kamīnam atrodas pirts kurtuve. Dūmenis būvēts ar divām cukām. Ziemā pirtiņa iesilst pusotru stundu pēc iekurināšanas, vasarā tam vajadzīga pusstunda.
Apse nededzina miesu
Vislabākais kokmateriāls pirts pērtuves apdarināšanai esot liepa, bet saimnieks izmantojis apsi. Tas esot silts un maigs koks. Sēžot uz apses vai liepas lāvas, nedegot miesa.
«Tagad ir pats labākais laiks pirtsslotu siešanai. Mēs sienam gan bērza, gan liepas, ozola un dažādu zāļu (asinszāļu, pelašķu, piparmētru) slotiņas. Var salasīt zāļu buntītes, kuras, uzmetot garu, uzliek uz pirtsakmeņiem. Tā ir lieliska aromterapija,» apgalvo U. Bramanis. Derīgas arī kadiķa slotiņas, tikai tās labāk lauzt pirms pēršanās, lai ir svaigas.
Saimnieka vasaras mītnē ir bišu stropi, pirtī ejot, izmanto arī medu. Lieliski noder pavasarī sarūpētas bērzu sulas, arī piparmētru tēja.
Lāviņa gaida
Uldis Bramanis stāsta, ka uz viņa būvēto pērtuvi braukts pēc padoma pirtsbūvē. Taču katram pašam jāatrod piemērotākais risinājums.
Šogad Jāņos noteikti būs pēršanās. Pirtiņa ir lieliska vieta atpūtai, ko iecienījuši gan pašu, gan bērnu draugi. Vēl tikai jāpaveic pēdējie darbi, lai atjaunotā apses koka lāviņa varētu uzņemt jāņabērnus.
