No padomju laikiem daudziem palikusi atmiņā «Sarkanā grāmata», kurā apkopoti īpaši aizsargājamu retu dzīvnieku un augu sugu saraksti.
No padomju laikiem daudziem palikusi atmiņā «Sarkanā grāmata», kurā apkopoti īpaši aizsargājamu retu dzīvnieku un augu sugu saraksti.
Daudz nebēdājot, kas notiek tuvējā apkaimē, sabiedrība tika aicināta sargāt vienu puķi, zivi vai ozolu. Beidzot šāda nostādne atzīta par aplamu un izstrādāta principiāli jauna pieeja. To «Bauskas Dzīve» uzzināja, sarunājoties ar Jelgavas reģionālās vides pārvaldes Bauskas daļas inspektoru Valēriju Gabrānu.
Latvija atbalsta Eiropas direktīvu
Eiropas Padomes izstrādātajai direktīvai par dabīgo biotopu aizsardzību pievienojusies arī Latvija, jo viens no Eiropas Savienības dalībvalstu galvenajiem uzdevumiem vides aizsardzībā ir retu biotopu apzināšana savās teritorijās. Šis process mūsu valstī jau sācies.
Valērijs Gabrāns komentē nule izdoto «Biotopu rokasgrāmatu»: «Izdevums paredzēts dažādu nozaru bioloģijas speciālistiem, kuri piedalīsies biotopu direktīvas prasību ieviešanā Latvijā. Ievērojot Eiropā noteikto klasifikāciju, Latvijā sastopamie biotopi sadalīti astoņās lielās grupās. Tās ir atsevišķas teritorijas, kurām raksturīga īpatnēja dabas procesu norise. Minēšu dažus piemērus – jūrmalas un iekšzemes kāpas, virsāji un krūmāji, purvi, iežu atsegumi, meži, upju straujteces. Katrs biotops vēl sadalīts vairākās apakšgrupās.
Jūtos gandarīts, ka biotopu apzināšanu Bauskas rajonā kopā ar kolēģiem sākām pirms vairākiem gadiem. Tagad atliek tikai ielūkoties rokasgrāmatā, lai konstatētu, ka mūsu rajonā sastopami biotopi, kas ir svarīgi un saudzējami arī Eiropas kontekstā.»
Kriteņu ezeri un upju straujteces
Liels retums Eiropas valstīs ir izžūstoši kriteņu ezeri, kas atrodami Skaistkalnes un Stelpes pagastā. Kritenes rodas no iegruvušiem kaļķakmens iežiem, ko izskalojuši pazemes ūdeņi. Ar ūdeni pildītas neregulāras formas «bedres» nespeciālistam var šķist nepievilcīgas, domā Valērijs Gabrāns. Toties biologam kriteņu ezeriņš ir vērtīgs atradums ar īpatnēju augsnes ģeoloģisko struktūru, floras un mikrofaunas savdabīgu sastāvu.
Liela bioloģiska daudzveidība konstatējama arī upju straujtecēs. Mūsu rajonā ir izcili straujteču biotopu paraugi – Mēmele posmā no pilsētas tilta līdz satekai un Iecavas upes posms pagasta centrā. Straujtecēs veidojas īpaši labvēlīga situācija augu un dzīvnieku valsts attīstībai.
Unikāli dolomīta iežu atsegumi
«Man ir skumji atzīt, ka mēģinājumam izveidot Mēmeles straujteces un dolomīta klinšu atseguma mikroliegumu Bauskā pagaidām nav rezultātu, jo visi «papīri» iestrēguši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ierēdņu atvilktnēs. Šī lieta ir pilnīgi jauna, tāpēc ka Latvijā līdz šim nav bijis biotopu aizsardzības pieredzes. Nereti pat ministrijas speciālistiem trūkst priekšstata, kā mūsu valstī tiks īstenota Eiropas Kopienas direktīva,» tā Valērijs Gabrāns.
Latvijā reti sastopami ar minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi, bet mūsu rajonā to ir ļoti daudz. Šo biotopu pārstāv pārpurvotas ieplakas upju krastos ar neparastu augu un dzīvnieku valsti. Zemgales upes un augsne ir bagātas ar minerālvielām, jo pazemē atrodas kaļķakmens ieži.
Unikāli šķiet dolomīta iežu atsegumi Mūsas upes labajā krastā netālu no Bauskas pils, kā arī Mēmeles kreisā krasta kraujā, kur atrodas pils vecā korpusa ziemeļu daļa. «Nevajadzētu aizmirst, ka nākotnes kapitāls ir biotopu vērtība,» uzsver Valērijs Gabrāns.
Skaidrojums
Eiropas Padome 1992. gadā pieņēmusi direktīvu par dabīgo biotopu, savvaļas augu un dzīvnieku sugu aizsardzību.
Biotops ir augu, dzīvnieku un nedzīvās dabas kopums ar tam raksturīgiem procesiem un pazīmēm.
Direktīva nosaka Eiropas Kopienas valstīs izveidot savvaļas augu, dzīvnieku un citu aizsargājamo dabas objektu kopēju sistēmu, kuras saglabāšana ir vienlīdz aktuāla visām valstīm.
