Es gribu būt Vorkutas sestajā šahtā, traukties liftā zem zemes trīssimt un četrsimt metru vai dziļāk.
Es gribu būt Vorkutas sestajā šahtā,
Traukties liftā zem zemes
Trīssimt un četrsimt metru vai dziļāk.
Notraukt no elektrovilcēja 20-tā
Gadsimta putekļu kārtu,
Atstājot vietu vien gadskaitlim 1956.
Ir 2008. gads.
Es eju uz mājām pa tūristu taku.
Plecos man nasta,
Vien septiņdesmit sestā pēc skaita.
Pa priekšu tek suņuks
Ar gredzenā paceltu asti,
Bez personas koda.
Visapkārt tāds klusums
Kā bērnībā tālajā,
Kad beidzies bij” pasaules karš.