Bauskā un Codes pagasta Butku kapos vakar, 14. septembrī, bija organizēti piemiņas brīži 1944. gadā kritušajiem Bauskas aizstāvjiem.
Bauskā un Codes pagasta Butku kapos vakar, 14. septembrī, bija organizēti piemiņas brīži 1944. gadā kritušajiem Bauskas aizstāvjiem.
Latvijas Nacionālo karavīru biedrības (LNKB) Bauskas nodaļa aicināja pieminēt vīrus un jauniešus, kuri, vēlēdamies nosargāt Latviju, cīnījās pret sarkanās armijas pārspēku. Gadi šo paaudzi nesaudzē, – 13. septembrī Teivenu kapos mūža dusā izvadīja LNKB dalīnieku Jāni Ķēniņu.
Latvijas Nacionālo karavīru biedrība trešdien, 13. septembrī, Rīgā svinēja desmito pastāvēšanas gadskārtu. Sarīkojumā piedalījās arī Bauskas nodaļas pārstāvji.
LNKB Bauskas rajona nodaļas priekšsēdētājs Imants Zeltiņš, Bauskas aizstāvēšanas kauju dalībnieks, atcerējās notikumus pirms 56 gadiem un vēstīja, kā vēstures līkločos saglabāta cīnītāju piemiņa. Butku kapos uzspridzināto pieminekli cer atjaunot, akmens ir nolūkots, arī akmeņkalis zināms.
I. Zeltiņš pauda pārliecību, ka latviešu karavīru kapa vietas netiks aizmirstas. Tās zina arī jaunā paaudze, Codes pamatskolas un Bauskas vidusskolu skolēni, kuri kopā ar pedagogiem piedalījās atceres brīžos. Skolotāju un viņu audzēkņu izpildījumā skanēja patriotiska satura dzeja un dziesmas.
Bauskas 1. vidusskolas skolotāja Vija Cerusa citēja pilsētas kādreizējās pedagoģes Margas Ziemeļnieces vēstuli. Tajā viņa stāsta, kā 1944. gadā Bauskā uz ielas satikusi savus 16 gadu vecos audzēkņus ar šautenēm rokās. Jaunekļi sacījuši, ka skolotāja viņiem mācījusi cīnīties par dzimteni. Ainis Beinarts, vienīgais dēls ģimenē, zaudējis dzīvību rudens cīņās. V. Cerusa, uzrunājot piemiņas brīža dalībniekus, izteica cerību gūt kādas ziņas par bojā gājušo jaunekli, lai varētu viņa piemiņu iemūžināt.
Piemiņas brīžos piedalījās tāli viesi, kādreizējais codietis Jānis Frišvalds, kurš dzīvo Anglijā, un dzejnieka Viļa Plūdoņa jaunākais dēls Varimants, kura mītnes zeme ir Kanāda. Abi cienījamie kungi cieši saistīti ar Daugavas Vanagu (DV) organizāciju, kas šogad 28. decembrī svinēs 55 gadu jubileju. J. Frišvalds 24 gadus bijis globālās Daugavas Vanagu organizācijas priekšsēdis, tagad šos pienākumus pilda V. Plūdons. Viņi labprāt apmeklē dzimteni. V. Plūdons, runājot Bauskas aizstāvju piemiņas vietā pie Sv. Gara baznīcas, atgādināja, cik daudz cietusi latviešu tauta. Otrajā pasaules karā ap 70 tūkstoš nacionālo karavīru zaudējuši dzīvību, vairāk nekā 140 tūkstoš cilvēku izsūtīti uz Sibīriju, 120 tūkstoš devušies emigrācijā. Noliekot ziedus, viesis teica, ka viņš atdod godu varoņiem, kuri nedomāja par slavu, bet – par Latviju.
Īsā sarunā ar «Bauskas Dzīvi» V. Plūdons sacīja, ka Latvijā viņš jūtoties kā mājās. Ieradies Bauskas rajonā, vispirms apmeklējis Plūdoņa kapsētu, ciemojies Ceraukstes pagastā, arī Bauskas 1. vidusskolā. Ja pārmaiņas valsts dzīvē būtu notikušas pirms gadiem trīsdesmit, V. Plūdons atgrieztos savā zemē. Dzimta domā par mātes pīšļu pārapbedīšanu Plūdoņa kapos nākamgad.
