Savulaik Bauskā svinēti gan Uzvaras ielas, gan Rīgas un Kalēju ielas svētki. Šosestdien, 24. maijā, svētki būs Plūdoņa ielai.
Senais ceļš no pilsētas uz pili
Senajā pilsētas plānojumā tagadējai Plūdoņa ielai bija cita konfigurācija. Tas bija ceļš, kas no Mēmeles brasla cauri pilsētai veda uz pili un otrādi.
18. gs. pēc Lielā Ziemeļu kara un postījumiem pilsētā, mainoties pilsētas plānojumam, iela sazarojās Lielajā un Mazajā Pils ielā. Ielas austrumu daļu jeb Lielo Pils ielu sauca vienkārši par Pils ielu, bet ielas rietumu gals jeb Mazā Pils iela ir tagadējā Rūpniecības iela.
Jaunās ielu konfigurācijas uzdevums 18. gs. bija organizēt ne vairs satiksmi ar pili, jo pils kā tāda vairs nepastāvēja (uzspridzināta 1706. gadā), bet gan pašas pilsētas iekšējo dzīvi un satiksmi. Līdz ar to Pils iela tās jaunajā konfigurācijā līdz pat mūsdienām šķērso visu pilsētu, tai nav tieša savienojuma ar pili.
Viena no pilsētas galvenajām ielām
Tagadējās (tag.) Plūdoņa ielas jeb vēsturiskās Pils ielas apbūvei 17. – 19. gs. ir raksturīgas viena vai divu stāvu koka ēkas ar iekšpagalmiem un dārziem. Raugoties 1797. gada pilsētas plānā, var redzēt, ka īpaši blīva apbūve ir ielas rietumu galā virzienā no Sv. Gara baznīcas uz Mēmeli, bet pavisam reta Pils ielas apbūve ir virzienā no Tirgus laukuma uz tag. Salātu ielu. Senākās no 18. gs. koka ēkām, kas joprojām saglabājušās, ir bijušais Baznīckrogs (tag. Plūdoņa ielā 18), agrākais Dreņgera veikals un iebraucamā sēta (Nr. 26).
19. gs. beigās – 20. gs. sākumā Pils ielas apbūvē parādās vairākas reprezentatīvas ēkas. Piemēram, pilsētas galvas Oskara Brandenburga mūra nams (Nr. 54, kur padomju laikā pēc Otrā pasaules kara atradās čekas mītne), Grīšļa nams (Nr. 14, kur 30. gadu otrajā pusē bija sabiedriskā aptieka), divas viesnīcas «Hotel Riga» (nams Pasta un Plūdoņa ielas stūrī) un «Hotel Kurland» (Nr. 15, kur pēc Otrā pasaules kara kādu laiku atradās prokuratūras un tiesas darba telpas). Tāda ir arī Sv. Trīsvienības katoļu draudzes baznīca (sākotnēji katoļu lūgšanu nams ar atstatus esošo zvanu torni), kā arī pilsētas valdes nams (iepretim Sv. Gara luterāņu baznīcas dārzam) un apriņķa valdes-policijas pārvaldes nams, kur Latvijas Brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. aprīlī tika formēts atsevišķais Bauskas brīvprātīgo bataljons (Nr. 48, kur pašlaik atrodas tirdzniecības centrs «Kvēle»).
Pretstatā Lielajai ielai jeb tag. Rīgas ielai, kas bija galvenā pilsētas iela, pa kuru noritēja satiksme uz Rīgu, Pils iela, kad tā zaudēja savu reprezentatīvo nozīmi, kļuva par ielu, pa kuru pilsētniekiem bija atļauts dzīt lopus uz un no ganībām. Tirgus dienās pa to drīkstēja dzīt lopus uz un no tirgus. Iespējams, tieši šo noteikumu dēļ 18. gs. beigās un 19. gs. sarunvalodā Pils iela bieži tika dēvēta par Cūku ielu.
Gadatirgu laikā Bauskā līdz pat 19. gs. beigām tradicionāli bija trīs lielie tirgi: Vastlāvju tirgus pirms Lielā Lieldienu gavēņa, Marijas tirgus jūlija vidū un Franciska tirgus oktobra sākumā. Šajā laikā Pils ielas posms, kas piekļaujas Tirgus laukumam, kļuva par dažādu tirgus izpriecu un atrakciju vietu, kur griezās, piemēram, karuseļi.
Piešķir Plūdoņa vārdu
1920. gada 2. jūnijā Bauskas pilsētas dome nolēma par 16,5 tūkst. rubļu atpirkt no pilsoņa Georga Bethera ielu, ko viņa īpašumā bija ierīkojušas vācu okupācijas varas iestādes un dēvēja par Firksa ielu (tag. Slimnīcas iela posmā no Plūdoņa līdz Dārza ielai). Pēc tam pilsētas valde ievērojamajam novadniekam Vilim Plūdonim nosūtīja vēstuli ar šādu tekstu: «Bauskas pilsētas Dome savā 26. jūlija sēdē ir nolēmusi Jūsu, kā rakstnieka, 25 darba gadu jubilejas gadījiena dēļ Bauskas pilsētā esošo Firks ielu pārdēvēt par Plūdoņa ielu. Ziņojot par augšā minēto, pilsētas valde laipni lūdz Jūs dot uz to savu piekrišanu.»
Plūdoni piedāvājums neapmierināja, viņš ierosināja citu, taču tam savukārt nepiekrita pilsētas valde, tā paša gada 4. novembrī atbildes vēstulē rakstot: «Pēc Jūsu vēstules apspriešanas pilsētas Domē, Bauskas pilsētas valde lūdz Jūs paziņot, vai Jūs, izņemot Sudmaļu [tag. Rīgas ielu – A. U.] ielu, citu nevienu ielu nevēlētos nosaukt savā vārdā. Projekta domu nosaukt Firks ielu Jūsu vārdā pilsētas Dome motivēja ar to, ka minēto ielu ir domāts apstādīt ar lapu kokiem, pārvēršot to par bulvāri, kur pavasarī un vasarā Bauskas pilsoņi atrastu patīkamu pastaigāšanas – atpūtas vietu.»
Tolaik nekāda vienošanās netika panākta, un tikai 30. gadu beigās acīmredzot saņemta dzejnieka piekrišana un tag. Slimnīcas ielu pārdēvēja par Plūdoņa ielu. Savukārt pēc dzejnieka nāves 1940. gada februārī Plūdoņa vārds tika piešķirts Pils ielai, bet tā brīža Plūdoņa ielu jeb tag. Slimnīcas ielu pārdēvēja par Ziedoņa ielu.
Iet bojā senākā apbūve
Pamatīgus postījumus Plūdoņa iela piedzīvoja 1944. gada rudenī, kad uzbrūkošā Sarkanā armija pakļāva pilsētu artilērijas zalvēm un gaisa uzlidojumiem. Bojā aizgāja daļa no senākās ielas apbūves tās rietumu daļā virzienā no Sv. Gara baznīcas uz Mēmeli, kur vēlāk tika ierīkots Kolhozu tirgus, uzbūvētas noliktavas, Komunālo uzņēmumu kombināta mehāniskās darbnīcas un vairākas Sadzīves pakalpojumu kombināta ēkas.
1945. gada martā Plūdoņa vārds ielas nosaukumā tika aizstāts ar Andreja Upīša vārdu, bet 1989. gadā ielai atjaunoja iepriekšējo nosaukumu.
