Tiesvedība tā saucamajā četru Bauskas policistu lietā turpināsies 19. oktobrī. Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgajā sesijā skatīs lietu par notikumiem, kas kādā Bauskas privātmājā risinājās nu jau pirms diviem gadiem.
Tiesvedība tā saucamajā četru Bauskas policistu lietā turpināsies 19. oktobrī. Zemgales apgabaltiesas Aizkraukles pastāvīgajā sesijā skatīs lietu par notikumiem, kas kādā Bauskas privātmājā risinājās nu jau pirms diviem gadiem.
Visi, kam vajadzēja un kas gribēja, zināja, ka šajā mājā var dabūt ugunsdziru. Šķiet, nebūs daudz tādu, kas neattaisnotu policistu rīcību, jo viņi centās ko darīt nelegālā alkohola tirdzniecības izskaušanā. Diemžēl policistu rīcībā bija procesuālas nepilnības, ko izmanīgi ļaudis veikli izmantoja, un sākās jau labi zināmais kriminālprocess. 2005. gada maijā četrus policistus uz izmeklēšanas laiku atstādināja no dienesta pienākumu pildīšanas. Rajona Policijas pārvaldes (RPP) priekšnieks Jurijs Kovaļonoks tagad apgalvo, ka pārdzīvo ieilgušo tiesāšanos, atzīst, ka bezdarbība ir mokoša policistiem, viņi zaudē arī kvalifikāciju. Taču to viņam vajadzēja paredzēt jau pirms gada un censties rast iespēju, policistus no darba neatbrīvot.
Pirms neilga laika runāju ar trim jau gadu apsūdzēto statusā esošiem policistiem. Lieki viņiem vaicāt, kā jūtas. Vīriešiem spēka gados, turklāt strādāt gribošiem, šāda piespiedu dīkstāve pozitīvu psiholoģisko noskaņojumu nevar radīt. Lai arī pirmās instances tiesa Jelgavā viņu vainu neatzina, tomēr apsūdzētā zīmogs atstāj negatīvu slogu. Kāds domā par profesijas pamešanu, cits noskaņots tiesāties līdz galam, ticot tiesu varas spēkam un taisnīguma uzvarai. Tomēr visi atzina, ka ļoti grib strādāt. Ne tikai profesionālās apziņas, bet arī sadzīvisku motīvu dēļ. Kā lai nebūtu psiholoģiska diskomforta vīrietim, kuram pusotru gadu jāiztiek ar 70 latu pabalstu un jāsēž sievai uz kakla? “Vasarā, saulītē, laukos – var jau pavaļoties, bet tomēr sajūtas ir bezgala draņķīgas,” atzina kāds no policistiem.
Tāda ir tiesu sistēma, kas, paredzot taisnības noskaidrošanu, pieļauj šo procesu – garu un nogurdinošu. Tomēr ir atšķirība, kā vārdā tas tiek darīts. Skaidrs, ka cietušā advokāts ir ieinteresēts tiesāšanos vilkt garumā, jo tā viņam nes peļņu. Prokurore protestē pret pirmās instances tiesas spriedumu, iebildumus izsakot uz četrām lapām. Gribas ticēt, ka šī rīcība ir tikai un vienīgi taisnīguma motīvu vadīta. Lai gan, manuprāt, interesanta šķiet kāda detaļa – virkne teikumu, ko savā protestā vēstījusi prokurore, ir identiska cietušā advokāta paustajam.
Zīmīga bija kāda policista teiktā doma – procesa labvēlīgu norisi varētu veicināt policijas aktivitātes. Zināms, ka tajā privātmājā alkoholu var iegādāties joprojām. bet, piemēram, ko dara ekonomikas policija? Vai tiešām visi ir tik neieinteresēti kolēģu tiesvedības ātrākā izbeigšanā?
Vēl kāda pārdomas rosi noša nianse. Gadu Bauskas pilsētas policijas iecirknī sešu darbinieku vietā strādāja tikai divi, kuriem dažreiz nāca palīgos kolēģi no citām struktūrvienībām. Pa šo laiku, kā atzina J. Kovaļonoks, kriminogēnā situācija Bauskā nav pasliktinājusies. Policistu neesamības dēļ pa pilsētas ielām neklīst bandītu bari, arī neatklāto noziegumu skaits nav ievērojami mainījies. Publisku palīgā saucienu novērst nekārtības pilsētā nav izteikusi arī Bauskas Dome. Četru policistu nestrādāšanas dēļ nav nācies dzirdēt, ka pārējie RPP darbinieki būtu ar darbiem pārkārušies. Vai tiešām viss mūsu policijas darba organizēšanā ir kārtībā? Četri tiesvedības nogurdinātie Bauskas policisti grib strādāt, taču – vai viņi patiesi ir pilsētai vajadzīgi?
