Saeimas deputāte un Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece Bauskas rajonā viesojas bieži. Tam ir divi iemesli.
Saeimas deputāte un Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece Bauskas rajonā viesojas bieži. Tam ir divi iemesli.
Saeimā viņa ievēlēta no Zemgales, šis novads ir deputātes pārziņā. Un vēl – Vecsaules pagasta Ozolainē ir viņas vīra Raimonda dzimtās mājas. «Mūsu pienākums ir tās uzturēt, šeit vasarās labprāt dzīvojam vai katru nedēļas nogali. Iespējams, ka te pavadīsim vecumdienas,» teic L. Mūrniece.
«Bauskas Dzīve» Iekšlietu ministrijā ar Lindu Mūrnieci runāja par viņas mēneša beigās iecerē- to tikšanos ar vēlētājiem Bauskas rajonā.
Kādu mērķi jūs izvirzāt šādām deputātu pieņemšanām?
– Rīgā dzīvojot un strādājot, zinām, kas notiek valstī, tomēr tas ir cits skatījums. Gribu par problēmām dzirdēt no pašiem lauku iedzīvotājiem. Domāju, ka varētu palīdzēt arī ko atrisināt. Iesaku iedzīvotājiem izmantot iespēju, lai, tiekoties ar deputātiem, piedalītos valsts likumdošanas veidošanā. Šī būtu tā reize, kad cilvēki rakstveidā vai mutvārdos izteiktu savus priekšlikumus. Tos apkopojot un virzot tālāk Saeimā, varētu tapt arī kādi grozījumi likumdošanā.
Vai arī policijā iecerētas kādas pārmaiņas?
– Negribētu klāstīt par iecerētām strukturālajām reformām, tās ir iekšējas lietas. Runājot par policiju, mums ir divi sapņi. Pirmais, lai būtu rinda pēc darba policijā. Tādēļ ir ne tikai jāpaaugstina šīs profesijas prestižs, bet jānodrošina pēc iespējas labāki darba apstākļi. Citur pasaulē valsts neatļaujas taupīt uz policijas rēķina.
Jāpanāk, lai iedzīvotāji uzticētos varas pārstāvjiem. Tas nav tukšs sauklis, bet gan reāls mūsu mērķis – panākt, lai policistu uzskata par draugu, kuram var pieiet klāt un lūgt palīdzību, padomu. Iecerēto reformu mērķis ir sakārtot struktūrvienību darbu, lai tās nedublētu cita citu.
Bieži dzirdēts par policistu neprofesionalitāti, pildot dažādus dokumentus. Vēlāk, kad policistu sagatavotie lietas materiāli nonāk tiesā, nereti atklājas daudz nepilnību.
– Ir viena nelaime – policijas darbiniekiem jāraksta pārāk daudz papīru. Dažreiz pirms negadījuma izmeklēšanas sākšanas jāaizpilda desmitiem veidlapu. Vēlamies, lai policists varētu vairāk reāli strādāt, mazāk rakstīt dokumentus.
Arī baušķenieki vēlas vairāk redzēt policistus reālā darbā, patrulējot ielās. Bet kārtības sargātāji nereti aizbildinās ar darbinieku un degvielas trūkumu.
– Jā, štati daudzviet nav nokomplektēti, arī Bauskā ir šī problēma. Pēc Policijas akadēmijas beigšanas jaunieši nelabprāt atgriežas strādāt mazpilsētā. Ir panākta principiāla vienošanās, ka pēc akadēmijas absolvēšanas būs jāatgriežas un piecus gadus jānostrādā valsts policijā tajā rajonā, no kura bija nosūtīts studēt.
Ja runājam par policijas patruļām Bauskā, tad viens iebildums tiek noraidīts uzreiz – par degvielas trūkumu nevar sūdzēties. Bauska ir tik maza pilsēta, ka policisti reidos var doties kājām. Mazpilsētā iedzīvotājam dienā vismaz reizi vajadzētu pamanīt patrulējam policistu. Tas radītu drošības izjūtu.
Mūsu rajona sāpe ir arī naftas produktu vads Polocka–Ventspils. Iedzīvotāji uzskata, ka policija apzināti rīkojas tik bezspēcīgi, jo nekas vairāk nav dzirdēts kā informācija par kārtējo nesankcionēto pieslēgumu.
– Vispirms gribu runāt par iedzīvotāju atbalstu, jo policija viena pati galā netiks. Par zināmiem gadījumiem, aizdomīgām personām vai viņu rīcību jāstāsta iecirkņa inspektoram, policijā ir arī uzticības tālrunis. Manas tikšanās laikā ar iedzīvotājiem ir iespēja to pastāstīt. Nav jābaidās, jo mūsu spēkos ir arī piemērot liecinieku aizsardzību. Apgalvojumam par pilnīgu policijas bezdarbību nevaru piekrist. (L. Mūrniece «Bauskas Dzīvei» piedāvāja aplūkot Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas dienesta sagatavotu informāciju, kurā detalizēti izklāstīts pēdējā mēneša veikums, izsekojot noziedzīgajiem grupējumiem Bauskas rajonā, kuri nodarbojas ar dīzeļdegvielas zādzību – V. A.)
Tuvojas noslēgumam kūlas dedzināšana, lai ar tādu pašu vai pat lielāku sparu atsāktos citugad. Vai kaut kas tiks darīts, lai pārtrauktu šo neprātu?
– Kūlas dedzinātājiem pierimstot, diemžēl sāksies mežu ugunsgrēki, pēc tam «strādās» salmu dedzinātāji. Diezin vai tikai ar bargiem sodiem šo lietu varēs izskaust. Iecerēts izvērst plašu informatīvu kampaņu, kurā skaidrotu dedzināšanas radīto postu. Pašvaldību darbiniekiem kopā ar ugunsdzēsējiem un policiju uzdots tikties ar tiem zemes īpašniekiem, kuru platībās regulāri tiek dedzināta kūla, un runāt ar viņiem, skaidrot, meklēt risinājumu. No Rīgas ar likumiem vien to novērst nevarēs, jāstrādā ir rajonos, pagastos. Tikšanās reizē labprāt uzklausīšu iedzīvotāju priekšlikumus.
