Lai cik nervozs ir priekšvēlēšanu periods, tomēr kopējā politikas attīstības procesā var pamanīt jomas, par kurām gribas uzslavēt jaunās partijas.
Atceros, kā pirms četriem gadiem rīkoja tikšanos ar vēlētājiem. Atnāca četri cilvēki, un diskusija nebija veiksmīga. Vadošo partiju pārstāvji šogad atzina, ka nav jēgas rīkot tikšanos ar cilvēkiem, tāpat nenāks.
Izrādījās, ka nāk gan. Ir cilvēki, kurus interesē partiju programmas, deputātu kandidātu spēja argumentēti runāt un atbildēt uz jautājumiem. Bez jauno partiju aktivitātēm laikam vēl aizvien liktos, ka latvieši ir diezgan neaktīvi un neieinteresēti.
Aug arī partiju komunikācijas prasme. Priekšvēlēšanu kampaņu tikšanās ir aktīvākas un piepildītas ar kvalitatīvāku informāciju, jaunajiem kandidātiem nav «pieredzējušo» politiķu augstprātīgās attieksmes.
Vēl viens attīstības virziens ir vērojams partiju darbībā. Aizvien vairāk un vairāk deputātu kandidāti norāda, ka viņi izvēlējušies konkrēto jauno partiju tieši tāpēc, ka tur ir nevis viens vai daži līderi, kas pasaka, kā pareizi jādarbojas, bet gan ir komandas darbs. Tiesa, šeit vajadzīga neliela vēsturiska atkāpe – arī iepriekšējās populārās jaunās partijas sāka līdzīgi. Jācer, ka nākotnē šādu partiju būs vairāk un vadība aizvien nopietnāk ieklausīsies ierindas biedru teiktajā.
Lai arī Latvijā tas vēl aizvien ir tikai mazs solis politikas attīstībā, tomēr gribas cerēt, ka reiz iegūsim partiju, ar kuras darbību Saeimā varēsim beidzot lepoties.
