Paraksti referenduma ierosināšanai, lai nepieņemtu likumus «Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā» un «Grozījums likumā «Par pašvaldībām»» tagad netiks savākti, tātad likumi ar grozījumiem stāsies spēkā, un tas nozīmēs, ka ārkārtas vēlēšanu gadījumā domes varētu strādāt ilgāku laiku nekā četrus vai pat piecus gadus.
Baušķeniece Daina vēstulē avīzes redakcijai retoriski vaicā: «Vai tiešām Saeimā trūkst gudru galvu, ka šādi jautājumi jāizlemj «tantei Bauskā», kurai, tāpat kā daudziem citiem, nav svarīgi, uz cik gadiem vai mēnešiem, vai vispār ievēl/neievēl domi, izdara labojumus likumos, nepaskaidrojot to jēgu vai bezjēgu? Kā redzams, Rīga vēl nav bojā aizgājusi pēc gandrīz pusgadu ilgās stumdīšanās no krēsla uz krēslu līdz apsmieklam. Vēlētāji jau nav aitu bars, kas skries pēc pātagas cirtiena, jo vairāk tāpēc, ka tikpat kā zemē nosviesti tiks tūkstošiem eiro, kuru jau tā nepietiek vidusmēra ļaužu eksistencei.»
Nevar Dainai nepiekrist, jo tiešām iedzīvotāji visu šo «ambrāžu» uztver kā politisku attiecību kārtošanu, kam nav saistības ar novadnieku ikdienas dzīvi. Un tām simt «gudrajām galvām» vajadzēja gan prast vienoties un pieņemt adekvātus lēmumus, lai nešķērdētu tautas līdzekļus. Par katru vairāk vai mazāk dīvainu politiķu lēmumu eiro no saviem maciņiem velkam mēs, nodokļu maksātāji.
Un vēl viena lieta, ko vēlreiz šī parakstu vākšana apliecinājusi,– Saeimas deputāti beidzot varētu ķerties klāt likumiem, kas vēl no pagājušā gadsimta 90. gadiem regulē parakstu vākšanu, referendumu un vēlēšanu sarīkošanu un norisi. Sistēma ir nejēdzīga un senila. Tāda parakstu vākšana varētu notikt elektroniski, būtu daudz mazāki laika un naudas tēriņi.