Saslimšanu un citu iemeslu dēļ LPRA ārkārtas konferencē 7. februārī Rīgas Latviešu biedrības namā «Rētu» pārstāvēja viena delegāte, kluba dalībniece Rozālija Grantiņa. Viņa pastāstīja par notikušo, kas būtu jāzina politiski represēto saimei, jo šī konference noritējusi neparasti spraigi un atklājusi, kas notiek, ja ilgāka aizsēdēšanās vadībā virza uz autoritārismu. Tas arī bijis konferences dalībnieku galvenais pārmetums līdzšinējam priekšsēdētājam Gunāram Resnajam, un ar divu balsu pārsvaru par LPRA valdes priekšsēdētāju ievēlēts Ogres politiski represēto kluba vadītājs Ivars Kaļķis. Vēl četri struktūrvienību izvirzītie kandidāti atteikušies par labu I. Kaļķim, kas bija arī «Rētas» pieteiktais kandidāts.
Visasāk debatēs runājuši Ādažu novada nodaļas vadītājs Jānis Graudiņš, Ogres novada represēto kluba pārstāvis Edmunds Būmanis, LPRA biedrs Andrejs Ermuiža, G. Resnā vadīšanas stilu nosaucot gan par autoritatīvu, gan par totalitāru un pat diktatorisku. Pārmetums saņemts par neskaidro prēmiju sadali. Arī no jaunā līdera I. Kaļķa, kuram pagājušā gada nogalē kontā no apvienības ieskaitīti 300 eiro, ko viņš atskaitījis atpakaļ, uzskatīdams, ka pieļauta netaisnība. Kritizēti biedrības statūti, arī 28. konferences aicinājums Saeimai un valdībai, uzskatot to par bezpersonisku un piesātinātu ar tukšiem saukļiem. «Latvijas Avīze» 8. februāra numurā raksta, ka jaunais «līderis Ivars Kaļķis apņēmies LPRA valdē pastiprināt demokrātismu un kon-struktīvismu, veidot ciešāku saikni ar fondu «Sibīrijas bērni», Latvijas Okupācijas muzeju, kā arī ar partizānu un leģionāru organizācijām».
