Latvijas politikā vienmēr ir tādas situācijas, kad klausies, skaties un mēģini saprast: «Kāpēc tā notika?» Piemēram, kāpēc tie, kas solīja 120 miljonus ārstiem, tagad runā par 230 papildu miljoniem dzelzceļa stacijai?
Atbilde ir vienkārša un, spriežot pēc laikrakstu tirāžām, ne pārāk populāra – lasiet avīzes! Jo tad varēs reāli novērtēt politiķu solījumus un teikto un iztikt bez dažādiem paradoksiem. Tādiem kā Saeimas deputāta Viktora Valaiņa iekļūšana Saeimā, stāstot par saviem «labajiem darbiem». Piemēram, ja nelasi avīzes, nemaz nezini, ka V. Valaiņa Skaistkalnē «uzceltās» sporta halles nav. Nelasot viegli var noticēt dažādiem meliem, nepiepildāmiem solījumiem, puspatiesībām un atklātai demagoģijai. Tā vēlētāji uzticīgi pieņem «makaronu karināšanu uz ausīm». Tas esot lētāk, pozitīvāk un patīkamāk.
Vismaz līdz brīdim, kad saproti, ka valsts budžetā vēlētājs kā parastais cilvēks atkal palicis nomaļus. Tad ir «patiesais izbrīns»: «Kāpēc tāds budžets? Kāpēc tie, kas teica, ka valstij jāsāk ar sevi, tagad meklē, kā no mazturīgajiem naudu paņemt?»
Kāpēc par to rakstīt tagad, ja vēlēšanas ir «vēl aiz kalniem»? Nebūt ne. Politiķi jau ir startējuši – administratīvi teritoriālās reformas gaidās daudzi audzē savu politisko kapitālu. Sola, protestē, uzrunā, apvaino. Šī tēma ļaus demagogiem pirms vēlēšanām noklusēt savas domas un idejas par iedzīvotāju labklājību, atbalstu, novadu attīstību. Protesti radīs «dūmu» aizsegu, kas no vēlētājiem paslēps patiesās domas un darbību. Tad tikai no pašu vēlētāju gudrības būs atkarīgs, vai izbēgsim no Skaistkalnes sporta halles viltus būves.
Franču politiķis Žozefs de Mestrs teicis: «Katrai tautai ir tāda valdība, kādu tā pelnījusi.» Tikai kļūstot pašiem gudrākiem un zinošākiem, ievēlēsim gudrāku vadību.
