Neskumsim par rudenī strauji drūpošo dienas gaismu! Mums doto stundu un dienu vērtība taču aug. Šķiet, skolas gadu patiesā nozīme mūsu skatījumā palielinās vēl vairāk, kad tie attālinās. Laikmetiem, informācijai, zināšanām un metodikām mainoties, citādāka ir izpratne par prioritātēm un vērtībām. Vēstures viļņos te ceļas, te grimst cilvēki un notikumi. Kas zina, kā liktenis izšķiro, ko atcerēties un ko atstāt aizmirstībai.
Pirmā skola un tās skolotāji ir arī pirmā nopietnā saskare ar pasauli aiz mājas sliekšņa. Vai daudz mēs atceramies eksakto priekšmetu formulas, rakstnieku dzimšanas, miršanas gadskaitļus vai skolas korī dziedāto dziesmu vārdus? Taču spilgtā atmiņā palikuši skolotāji-personības, kas savu kolēģu vidū un protams, skolēnu acīs bija apveltīti ar kaut ko izteikti spilgtu un atšķirīgu.
Var jau būt, ka 70. – 80. gadu izglītības metodes un vielu šodien var kritizēt un vērtēt ar negatīvu pieskaņu, taču bija skolotāji, kuri prata mācīt. Daudzi no viņiem līdzās formālajai programmai spēja sniegt plašāku kultūras apjēgu literatūrā, mākslā un mūzikā. Ne jau uzkrāto faktu un sadrumstalotas informācijas daudzums mūsu galvā, bet izpratne par kopsakarībām sistēmā un plašākiem apvāršņiem ir tas, kas veido personības pamatus.
Mums katram būs savi skolotāji, kurus atcerēties. Man toreizējā Bauskas astoņgadīgajā, tagadējā pilsētas pamatskolā,tā bija pirmā audzinātāja Laimdota Gube, latviešu valodu un literatūru mācīja Albīna Apse. Spilgtā atmiņā pirmās angļu valodas skolotājas, kultūras darbinieces Annas Namiķes stundas. Un kā gan bez pionieru labajiem darbiem un tūrisma takām Zaigas Zviedres vadībā! Jauki, ka varam apsveicināties un parunāties ar skolotāju Agru Rūtenbergu. Saulainu Skolotāju dienu manai pirmajai skolai!
