«Eirobarometra 88» aptauja Latvijā notika no 2017. gada 5. līdz 14. novembrim, un tās laikā aptaujāti 1018 Latvijas pilsoņi vecumā no 15 gadiem, interviju skaits kopā 28 Eiropas Savienības (ES) valstīs – 28 055. Aptauju pie mums veica vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā «Kantar TNS». «Eirobarometrs 88» ir divdesmit astotā «Eurobarometer Standard» aptauja, kopš Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti. «Eurobarometer Standard» pētījums tiek veikts divas reizes gadā, un šīs aptaujas gaitā tiek sekots līdzi pilsoņu viedoklim par dažādiem ES un tās dalībvalstu aktuāliem jautājumiem.
Pētījumu pasūtījis un tā tapšanu koordinējis Eiropas Komisijas Komunikācijas ģenerāldirektorāts. «Bauskas Dzīve» pētījumu saņēmusi no Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļas. Sniedzam nelielu ieskatu šīs aptaujas rezultātos.
Uzticēšanās sociālajiem tīkliem samazinās
Kā liecina 28. «Eurobarometer Standard» aptaujas rezultāti, notikumiem pasaulē ir svarīga ietekme gan uz Latvijas, gan uz ES dalībvalstu pilsoņiem, tie ietekmē pilsoņu noskaņojumu, viedokli un redzējumu. 2017. gadā iezīmējās tendence Latvijas pilsoņiem savu apmierinātību ar dzīvi kopumā vērtēt kritiskāk nekā iepriekš. Latvijas pilsoņu vidū saglabājas tendence pozitīvāk vērtēt finansiālo situāciju savā mājsaimniecībā un personīgo nodarbinātību. Latvijas un ES pilsoņu prognozes par dzīvi kopumā turpmākajos 12 mēnešos saglabājušās nemainīgas.
Lai gan vērtējums par lietu virzību valstī nav ievērojami mainījies, tomēr ir pieaudzis to Latvijas pilsoņu īpatsvars, kuri neuzticas tiesai/ Latvijas tieslietu sistēmai, savukārt samazinājies to pilsoņu īpatsvars, kuri neuzticas valsts pārvaldei. Vērojama tendence kritiskāk vērtēt internetā pieejamo saturu. Ir pieaudzis to Latvijas pilsoņu īpatsvars, kuri neuzticas interneta sociālajiem tīkliem, tādu Latvijā ir aptuveni puse. Līdzīga situācija vērojama arī eiropiešu vidū – uzticēšanās interneta sociālajiem tīkliem mazinās.
Problēmas – veselības un sociālās aprūpes sistēma
Nav vērojamas ievērojamas pārmaiņas Latvijas pilsoņu vērtējumā par svarīgākajām problēmām valstī. Nozīmīga problēma, ar ko saskaras gan valsts, gan Latvijas pilsoņi, ir veselības un sociālās aprūpes sistēma, cenu pieaugums, inflācija, dzīves dārdzība, kā arī nodokļu sistēma valstī, kamēr eiropiešus vēl joprojām vairāk satrauc bezdarbs un imigrācija.
Latvijas pilsoņu vidū palielinās noraidoša attieksme pret tālāku ES paplašināšanu, turpretī eiropiešu vidū atbalsts tālākai ES paplašināšanai turpina pieaugt.
Kopumā Latvijas pilsoņi nav atvērti imigrācijai no citām valstīm: puse pauž pozitīvu attieksmi attiecībā uz iedzīvotāju imigrāciju no citām ES dalībvalstīm, savukārt absolūtais vairākums ir negatīvi noskaņots attiecībā pret imigrāciju no valstīm ārpus ES. Salīdzinājumam – ES dalībvalstu pilsoņi nav tik noraidoši pret imigrāciju no citām ES dalībvalstīm kā Latvijas pilsoņi.
Latvijas pilsoņu un eiropiešu priekšstati par vērtībām, kas vislabāk raksturo ES, kopumā sakrīt – tās ir cilvēktiesības, miers un demokrātija. Taču lielākā daļa Latvijas pilsoņu uzskata, ka ES dalībvalstis, domājot par kopīgām vērtībām, ir atšķirīgas.
Pozitīvākais ieguvums no ES gan Latvijas, gan eiropiešu skatījumā ir pārvietošanās brīvība un miers ES dalībvalstu vidū. Absolūtais vairākums atzinīgi vērtē ES pilsoņu tiesības strādāt un dzīvot jebkurā ES dalībvalstī. Latvijas pilsoņi un eiropieši atzinīgi vērtē brīvu preču un pakalpojumu kustību ES teritorijā.
