Avīzē «Bauskas Dzīve» ievietotos rakstus par laulāto attiecībām lasu ar interesi. Ne visiem ir drosme sevi atklāt, jo mēs cits citu pazīstam. Dažreiz citi pat vairāk zina par mums nekā mēs paši.
Avīzē «Bauskas Dzīve» ievietotos rakstus par laulāto attiecībām lasu ar interesi. Ne visiem ir drosme sevi atklāt, jo mēs cits citu pazīstam. Dažreiz citi pat vairāk zina par mums nekā mēs paši.
Esmu jau vecmāmiņa un vecvecmāmiņa, divreiz precējusies, daudz cietusi no alkohola ļaunuma, meliem un neuzticības. Mana pārliecība: vainīgas esam mēs pašas – sievietes. Vīrietis vīrieti attaisno un aizstāv. Bet ko dara sievietes? Cita par citu stāsta to sliktāko, laulāto nesaskaņu laikā nostājas vīrieša pusē – viņam sieva slikta, es būšu tā labākā. Alkohola reibumā zūd kautrība, pienākums un uzticība. Vīrietim domāšana ir atšķirīga: algu atdodu sievai, mājas darbus padaru, sabiedrībā ejam kā kārtīgs laulāts pāris. Kas tur liels, ja es reizēm ar kādu citu pārguļu? Sievu mīlu, mīļākā noder dzīves tonusam. Ja mīļākās redzētu cauri sienām un dzirdētu, ko vīri, pārnākuši mājās, saka sievām, kā zvēr uzticību, kad ir pieķerti…
Ir grūti piedot un saglabāt kopdzīvi. Ja sieva ir jauna un izskatīga, ģimene izirst. Cik ilgi var izturēt pazemojumu? Uzticīgai, labai sievai tas ir pazemojums, ja vīrs kāro pēc citām. Nereti gadās, kad aizraušanās beidzas, vīrs atkal atgriežas pie sievas. Ja vien viņa ir brīva un pieņem. Atklājas, ka tā pirmā bijusi labāka. Mīļās sievietes, nebūvējiet savu laimi uz citas asarām. Tā mani mācīja vecmāmiņa. Meitenes, esiet lepnas un nepakļaujieties precētu vīriešu solījumiem. Tie ir mānīgi, tiek izmantots jūsu naivums.
Vecmāmiņa ANDA
