Saimniecības «Urštēni» un «Palejas» Rundāles novadā ir pirmās bijušajā Bauskas rajonā, kur ceturto gadu graudkopībā izmanto precīzās tehnoloģijas.
Vadītāji Vēsma Veģere un Ivars Punka atklāj, ka precīzās lauksaimniecības ieguvums ir augstākas ražas un mazāks minerālmēslu pielietojums.
Analizē augsni
«Strādājam divos virzienos – augsnes analīzēs nosakām kālija, fosfora, magnija sastāvu un skābumu kaļķošanai, kā arī ar sensoru analizējam augu lapu krāsu un biomasas apjomu, lai lietotu pareizās slāpekļa devas un regulatora daudzumu,» īsumā procesu apraksta V. Veģere, «mērķis ir regulāri analizēt augsnes sastāvu un atbilstīgi tam pielāgot mēslojumu, piemēram, neizkliedēt kāliju, fosforu vai slāpekli tur, kur tā pietiek.»
Rundālieši ar precīzo metodi strādā kopš 2011. gada. «Pirmajā gadā rezultāti bija ļoti labi – augi laukā bija izlīdzinātāki, raža lielāka, slāpekļa ekonomija ap 10%. Otrajā gadā neveicās tik labi, gadījās kļūmes, jo nebija apgūtas visas nianses: augi uzrādīja slāpekļa trūkumu, taču īstais iemesls bija tas, ka laiks bija auksts – slāpeklis zemē bija, bet augi nespēja to uzņemt, dažādām kviešu šķirnēm bija atšķirīgas prasības,» pieredzi atklāj saimniece.
Taču kopumā tehnoloģija dod ieguvumu – šogad, kad bija optimāls mitrums, «Urštēnu» un «Paleju» laukos izdevās ieekonomēt 14% no plānotā slāpekļa patēriņa, 13% no paredzētās augu regulatora ķimikāliju devas. Kopumā abās saimniecībās 1500 ha audzē graudaugus un rapšus.
Ieguldījums atmaksājas
Sākumā ir ieguldījums tehnoloģijās – jāpērk sensori, analizatori, dators. Analīzes izmaksā ap 20 eiro/ha, jāpierēķina papildu degvielas tēriņš 10 eiro/ha, jo P un K jāizkliedē atsevišķi, skaidro V. Veģere. Metode palīdz pareizi izvēlēties mēslojuma veidu, pielietot dažādus mikroelementus, veikt eksperimentus, jo, jau pēc dažām dienām braucot ar sensoru, iespējams redzēt ar acīm neredzamo – kādam mēslojuma veidam ir lielāka efektivitāte. Galvenais ieguvums – raža ir labāka, laukos nebija veldres. Saimniece atzīst, ka process ir aizraujošs, viņasprāt, te būtu vieta sadarbībai ar zinātniekiem, lai noteiktu labākās mēslojuma kombinācijas un iedarbību dažādās augsnēs.
«Svarīgi metodi labi apgūt pašiem un apmācīt mehāniķus, lai laukā ar traktoru viss notiktu pareizi, tehnika strādātu precīzi pēc vajadzīgajiem rādītājiem. Regulāri ar rokas testeru jānosaka slāpekļa saturs augu lapās – šeit mums lieliski palīdzēja Saulaines profesionālās vidusskolas praktikants, kurš apstaigāja laukus ar analizatoru,» skaidro V. Veģere.
Rundālieši izmanto firmas «Agri Con» piedāvāto Vācijas tehniku un metodes. Līdzīgas ASV tehnoloģijas Latvijā piedāvā Jelgavā un Zaļenieku pagastā bāzētā SIA «AgTech». Augsnes analīzes un atbilstīgus slāpekļa, fosfora un kālija (NPK) maisījumus gatavo arī Liepājā strādājošā kompānija «NPK Expert», kas patlaban galvenokārt apkalpo eksporta klientus.
Citi izmēģina
Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas nodaļas augkopības speciāliste Ieva Litiņa «Bauskas Dzīvei» pavēstīja, ka Codes pagastā ir trīs graudu audzētāji – «Mālnieki» un Ķikuru ģimenes saimniecības, kurās sākts ceļš uz precīzo augkopību. Te izmanto slāpekļa sensorus uz minerālmēslu izkliedētāja, kas nosaka NPK vajadzību konkrētā lauka vietā.
«Precīzā augkopība prasa pietiekami modernu tehniku, lai uz traktoriem, izkliedētājiem, miglotājiem varētu izmantot sensorus un analizatorus,» skaidro I. Litiņa, «mazā platībā nebūs tāda efekta, bet lielākos laukos sākotnējos ieguldījumus var atpelnīt pāris sezonās, jo modernās metodes ietaupa minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, izlīdzina augšanu dažādās vietās, palielina ražu.»
I. Litiņa piebilst, ka Valsts augu aizsardzības dienesta regulārās analīzes īsti nevar izmantot precīzākai mēslošanai, jo tajās nav piesaistes konkrētiem lauka punktiem, bet sastāvs noteikts vispārīgi.
Iecavas novada saimniecībā «Zeltezeri» šogad augsne analizēta lielākajā daļā vasaras kviešu lauku, lai noteiktu precīzo slāpekļa izkliedi, stāsta agronome Vita Roze. «Vienā lauka vietā ietaupot, citā vietā var iedot vairāk. Pirmajā mirklī jūtama ietaupījuma nebija, bet sezonas beigās varējām redzēt, ka labība augusi daudz izlīdzinātāk, vairs nebija panīkušu vietu.» Uzņēmuma plānos ir nākotnē izmantot precīzās augkopības metodes.
