Pirms 55 gadiem – 1944. gada 27. oktobrī – Bauskā sāka iznākt laikraksts «Bauskas Darbs».
Pirms 55 gadiem – 1944. gada 27. oktobrī – Bauskā sāka iznākt laikraksts «Bauskas Darbs». Dažādu pārvērtību ceļā mūsdienās tas kļuvis par «Bauskas Dzīvi».
Tomēr periodikas pirmsākumi mūsu pilsētā meklējami vairāk nekā pirms simt gadiem.
Laikrakstos – pirkšana un pārdošana
Saimnieciski aktīvākā Bauskas iedzīvotāju daļa 19. gadsimta otrajā pusē nepārprotami bija ebreji, kas savas «šeptes» taisīja pērkot un pārdodot. Varbūt tāpēc 1893. gada 11. novembrī ebreju uzņēmēja Jankeloviča tipogrāfijā dienas gaismu ieraudzīja laikraksts «Bauskas Sludinājumi». Tā saturs pilnībā atbilda nosaukumam. Viss laikrakstā ievietotais materiāls bija pirkšanas, pārdošanas un nomāšanas sludinājumi latviešu, krievu un vācu valodā.
Par to, ka šāda satura periodika tolaik bija cieņā, liecina vairāki fakti. Vispirms tas, ka Jankeloviča rediģētie «Bauskas Sludinājumi» regulāri iznāca līdz pat 1915. gadam, kad sākās vācu okupācija. Ar tādu pašu saturu no 1910. līdz 1914. gadam Bauskā iznāca arī «Sludinājumu Lapa» latviešu, krievu un vācu valodā.
Vēl atzīmējams arī 1913. – 1914. gadā Bauskas lauksaimnieku biedrības publicētais preses izdevums «Bauskas Lauksaimniecības Biedrības Ziņojumi» un Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gadā klajā laistais telegrammu izdevums ar nosaukumu «Bauskas Kara Ziņas». Abu publicējumu nosaukumi liecina par to saturu.
Izteikti politiska orientācija
Pēc kara 20. gados Bauskā iznāca vairāki dažāda satura un politiskas ievirzes preses izdevumi. 1920. gadā atsāka izdot «Bauskas Sludinājumus», taču pēc četru numuru iznākšanas avīzes publicēšana tika pārtraukta. Savukārt 1923. gadā Bauskā Jankeloviča tipogrāfijā sāka iespiest apriņķa valdes oficiālo nedēļas laikrakstu «Bauskas Vēstnesis». Tā slejās varēja lasīt vietējām pilsētas un apriņķa dzīves norisēm un pašvaldību darbam veltītas publikācijas, kā arī aktuālu tautsaimniecības un politisko aktualitāšu problēmrakstus. Vietējās kultūras dzīves atspoguļojums, salīdzinot to ar citiem tā laika Latvijas provinču rakstiem, bija «Bauskas Vēstneša» stiprākā puse līdz pat valsts bojāejai 1940. gadā. «Bauskas Vēstnesī» bija arī reklāmas un sludinājumi. Avīzē bija arī daudz ilustrāciju.
Sākumā neatkarīgam un objektīvam laikrakstam apmēram 20. gadu vidū sāka rasties politiskas simpātijas pret Zemnieku savienību. Šāda politiskā orientācija saglabājās arī turpmākajā laikā. Tāpēc var uzskatīt, ka laikraksts «Bauskas Vēstnesis» 30. gados bija kļuvis par šīs politiskās partijas izdevumu.
1934. gadā tam tika pievienots arī Bauskā īsu laiku iznākušais laikraksts «Zaļā Zemgale». Šādas politiskas orientācijas dēļ avīzi «Bauskas Vēstnesis» neskāra 1934. gada 15. maija apvērsuma nestie preses izdevumu izdošanas aizliegumi. Tā saturs pilnībā atbilda autoritārā režīma galvenā ideologa un vēlākā sabiedrisko lietu ministra Alfrēda Bērziņa izvirzītai tēzei, ka jaunajos apstākļos ir pieļaujama tikai tādu preses izdevumu pastāvēšana, kas veido tautas domāšanu «jaunā laika» un nacionālo ideālu garā. Laikraksts «Bauskas Vēstnesis» kļuva par vienīgo ierobežotas un autoritārajam režīmam vēlamas informācijas paudēju Bauskas pilsētas un apriņķa iedzīvotājiem.
Dažu avīžu īsais mūžs
Līdzās «Bauskas Vēstnesim» 20. gadu vidū un 30. gadu sākumā laiku pa laikam iznāca arī vēl citi dažāda satura periodikas izdevumi. Tie tomēr nespēja konkurēt ar minēto laikrakstu satura šaurības, ierobežotības un vienpusības, kā arī īsās pastāvēšanas dēļ.
No 1925. gada 5. maija līdz 29. septembrim Bauskā iznāca sabiedriski politisks laikraksts «Bauskas Jaunākās Ziņas». Tas bija Marģera Skujenieka vadītās Sociāldemokrātu mazinieku un laukstrādnieku savienības Bauskas nodaļas preses izdevums. 20. gadu nogalē un 30. gadu sākumā Bauskā īsu laiku iznāca arī citi sabiedriski politiski laikraksti – «Bauskas Ziņas», «Bauskas Avīze», «Bauskas Novada Zemnieku Balss». Tie pauda noteiktas politiskas partijas uzskatus. Īpaši uzsverams, ka, piemēram, nedēļas laikraksta «Bauskas Avīze» izdevējs Saeimas deputāts Alfrēds Frišmanis, kā arī vairāki redaktori laikraksta salīdzinoši īsajā pastāvēšanas laikā 30. gadu sākumā vairākkārt tika administratīvi sodīti par personu goda un cieņas aizskaršanu un apmelojumiem. Pieminēšanas vērts ir arī pērkoņkrustiešu radikāli nacionālo ideoloģiju saturošais žurnāls «Taurētājs». 1934. gadā iznākušos 13 numurus rediģēja baušķenieki Pēteris Zutis un Reinholds Rūsiņš.
Mainās vara un ideoloģija
1940. gada jūnijā tika likvidēta Latvijas valstiskā neatkarība un, mainoties varai, mainījās ideoloģija. Atbilstoši padomju varas ideoloģijai kļuva citādāks arī tradicionālā «Bauskas Vēstneša» saturs, līdz beidzot 1940. gada augustā laikraksta izdošana tika pārtraukta pavisam. Preses izdošanā Bauskas pusē radās gandrīz gadu ilgs tukšums. Tikai 1941. gada maijā kompartijas Bauskas apriņķa komiteja un apriņķa izpildu komiteja Bauskā sāka izdot vietējo laikrakstu «Komunārs». Iznāca tikai 15 šī laikraksta numuru, jo Padomju Savienības un Vācijas karadarbības sākšanās dēļ avīzes izdošana tika pārtraukta.
1941. gada jūlijā vācu okupācijas varas aizbildniecībā atsākās laikraksta «Bauskas Vēstnesis» izdošana. Tā kādreizējais stils vietējo notikumu izklāstā saglabājās, taču slejās vīdēja vācu propaganda un nacisma ideoloģija par «svēto karu pret komunistiem un žīdiem», par «Jauno Eiropu», par «vācu tautas vēsturisko misiju», par «lielo vadoni Ādolfu Hitleru» u. tml. Šādā saturiskā veidolā laikraksts «Bauskas Vēstnesis» iznāca līdz 1944. gada augusta beigām, kad Bauskai tuvojās sarkanā armija.
Kad līdz ar sarkano armiju atgriezās padomju vara, 1944. gada 27.oktobrī sāka iznākt kompartijas apriņķa nodaļas un apriņķa izpildu komitejas laikraksts «Bauskas Darbs». 1962. gadā «Bauskas Darbs» kļuva par «Komunisma Ceļu», bet tas 1989. gadā – par šobrīd esošo «Bauskas Dzīvi», kuru, protams, vairs neizdeva vietējā kompartijas nodaļa. Tā- tad – vietējais laikraksts dažā- dos laikos ir bijis atšķirīgs gan pēc satura, gan pēc formas un ārējā apveida. Tā vēsturiskai analī- zei būtu nepieciešams atsevišķs raksts.
