Kukuļošana un korupcija ir tas pārkāpums, ko visgrūtāk pierādīt. Te darbojas divi noziedznieki (kukuļdevējs un kukuļņēmējs) un nav upura, un nav neviena, kas to varētu pastāstīt.
Kukuļošana un korupcija ir tas pārkāpums, ko visgrūtāk pierādīt. Te darbojas divi noziedznieki (kukuļdevējs un kukuļņēmējs) un nav upura, un nav neviena, kas to varētu pastāstīt.
Arī šāda atziņa tika izteikta preses konferencē, kas pagājušajā nedēļā tika rīkota, īstenojot Latvijā Eiropas Savienības (ES) programmu korupcijas novēršanai.
Svarīgākais – tiek zaudētas investīcijas
Darbību Latvijā sākusi ES programma korupcijas novēršanai, kuras mērķis ir atbalstīt valdības korupcijas novēršanas programmas izpildi, apmācot tieslietu, muitas, policijas, audita darbiniekus pretkorupcijas jautājumos. Ļoti svarīgs projekta uzdevums ir palīdzēt nodrošināt arvien lielāku sabiedrības informētību par savām tiesībām. Programmā darbosies vietējie un ārvalstu eksperti. Tā ilgs līdz 2001. gada jūlijam, kopējais finansējums ir divi miljoni eiro.
Jāpanāk, lai valstī samazinātos korupcijas radītie zaudējumi un veidotos pēc iespējas labvēlīgāka vide ārvalstu investīciju piesaistīšanai Latvijā. To žurnālistiem uzsvēra ES PHARE Korupcijas novēršanas likumdošanas, izglītošanas un sabiedrības informēšanas projekta direktors Aksels Kunelliss un projekta koordinators no Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā Bernārs Sordē.
A. Kunelliss norādīja, ka korupcija redzamākos zaudējumus rada Valsts Ieņēmumu dienestam, kā arī valsts pasūtījumu jomā. Tomēr ievērojamākais trūkums esot zaudētās iespējas – līdzekļi investīcijām un projekti, ko Latvija zaudē korupcijas dēļ. Šos zaudējumus praktiski nav iespējams aprēķināt.
Publiskot informāciju
««Tīrai» valstij ir daudz vairāk iespēju piesaistīt investorus, «tīrā» valstī uzņēmējiem nebūs pārsteigumu, nebūs korupcijas. Masu saziņas līdzekļiem jāpublisko šī informācija par Latvijas attīstību uz «tīrās» valsts statusu,» sacīja B. Sordē.
Valsts kancelejas vadītāja, programmas vecākā amatpersona Gunta Veismane, uzsvēra, ka korupcijas novēršanā svarīgi iesaistīt visu sabiedrību. «Saite starp sabiedrību un valdību attīstās lēni, jo sabiedrība netic valdībai. Žurnālistiem vairāk būtu jānorāda sabiedrības loma korupcijas novēršanā, jāraksta par visiem kukuļošanas gadījumiem,» sacīja G. Veismane.
Tieslietu ministrijas darbinieks (agrāk strādājis organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojā) Vilnis Antonišķis uzsvēra, ka lielākoties kukuļi tiek piedāvāti, nevis prasīti, tāpēc «mūsu nelaimes barojas no mums pašiem». Viņš minēja Valmieras piemēru, kur esot tikuši galā ar organizēto noziedzību, jo gluži vienkārši izspiedējiem nav maksājuši.
Likumpārkāpumi valsts dienestos
Žurnālistu rīcībā tika nodota arī dažādu amatnoziegumu statistika Latvijā un to analīze. Tā tikai vēlreiz apliecina publikācijas sākumā minēto, ka kukuļošana un korupcija ir grūti pierādāms noziegums. Ieskatam – salīdziniet ierosināto krimināllietu skaitu pēdējos sešos gados ar notiesāto personu skaitu tajā pašā laika periodā:
par valsts varas vai dienesta pilnvaru pārsniegšanu ierosināts 420 krimināllietu, bet notiesātas 59 personas; par varas vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu – 474 lietas, notiesāti 119; par noziegumiem, kas saistīti ar kukuļošanu, – 374 lietas, notiesāti 176. Kāpēc tā? Galvenokārt tāpēc, ka izziņas un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu darbs ir nepietiekams un ļoti liela ir slepenība šī veida noziegumiem (padomājiet, cik kukuļdevēju par šādu faktu ir ziņojuši tiesību aizsardzības iestādēm?).
fakti
1999. gadā reģistrētie noziegumi valsts institūciju dienestos:
43 kukuļņemšanas,
15 kukuļdošanu,
38 dienesta pilnvaru pārsniegšanas,
46 dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi.
Izmantoti Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta dati.
