Zigrīda Jēkabsone – Rundāles pasta nodaļas priekšniece un vienīgā pastniece – rīt, 28. augustā, svinēs četrdesmito dzimšanas dienu.
Zigrīda Jēkabsone – Rundāles pasta nodaļas priekšniece un vienīgā pastniece – rīt, 28. augustā, svinēs četrdesmito dzimšanas dienu.
Jubilāre dzimusi Limbažos, bet jau astoņpadsmito gadu dzīvo un strādā Bauskas rajonā.
Bagātākie cilvēki… pensionāri
Mazā miestiņā pastnieks ir populāra persona. To izjuta arī «Bauskas Dzīves» korespondenti, meklēdami Z. Jēkabsones dzīvesvietu. Jautājot pēc pastnieces, uzreiz uzzinājām īsto ceļu.
Pagalmā ziņkārīgos ciemiņus rejot sagaidīja seši mājas sar- gi – Bosis, Sisis, Maksis, Dagijs, Suse un Buce. Kā vēlāk uzzinājām, šīs nav vienīgās dzīvās radības Z. Jēkabsones sētā. Vēl esot divi kaķi ar kaķēniem, vistas, pīles, truši, teļi un govis. Jubilāre stāstīja, ka pēc suņu uzvedības viņa ātri vien varot noteikt, kāds cilvēks ienāk pagalmā – dažus viesus tie gatavi vai saplosīt.
Dzīvnieku sabiedrība šeit nepieciešama, jo, kā secina Z. Jēkabsone, līdz ar skolas slēgšanu pazudusi arī dzīvība. Rundāles nomalē dzīvojot ap 160 ģimeņu, taču lielākā daļa ir pensionāri. Visi jaunieši pēc vidusskolas beigšanas aiziet uz pilsētām, tāpēc lauki izmirst: «Ja nebūtu pensionāru, man nebūtu darba, viņi šeit ir bagātākie cilvēki,» tā Z. Jēkabsone.
Atnes arī pulveri, ziepes un sviesta paciņu
Pastnieces darba diena sākas pulksten astoņos no rīta. Tad viņa ierodas darbā un kā priekšniece līdz pusdivpadsmitiem pārvalda pasta kantori. Pēc tam jāiznēsā avīzes, tās pastniece ved ar apvienības «Latvijas ceļš» priekšvēlēšanu kampaņā dāvināto velosipēdu. Pati Z. Jēkabsone apgalvo, ka pasta soma pēc kolhoza likvidēšanas kļuvusi trīs reizes vieglāka, pat Ziemassvētkos vēstuļu maz. Vietējie rakstot apmēram reizi divos mēnešos. Visvairāk preses izdevumu abonējot bibliotēka, bet iedzīvotāju vidū populārākās avīzes esot «Bauskas Dzīve» un «Lauku Avīze» ar pielikumiem. Īpaši garš darba laiks iznākot pensiju dienā. Tad ar katru saimnieku jāparunājas, jāuzklausa bēdas un jāsaka mierinošs vārds – kādam bērns no Krievijas ilgi neraksta, citam lopiņš apslimis. Z. Jēkabsone neatsaka, ja nepieciešams no pasta tirgotavas ziepes vai pulvera paciņu atnest: «Šeit veikala nav, tirgotāji atbrauc un pārdod preci no automašīnām.» Reizi mēnesī Rundāles nomalē ierodas ārsts, arī par to pastniece informē iedzīvotājus. Viņa piezvana uz pagasta centru, ja kādam kaut kas nepieciešams, jo reti kurā mājā ir telefons. Z. Jēkabsone Rundālē ir kā mīļš gariņš, kura labos darbus pat māju sargi suņi zina un nerej, viņai ienākot. Pastniecīte saka, ka visus suņus vārdā pazīstot.
Kriminālromānu un Blaumaņa cienītāja
Kad pasta soma iztukšota un visi apciemoti, Z. Jēkabsone ķeras pie mājas darbiem. Kopā ar jaunāko meitu Ingu, kura šogad Pilsrundāles vidusskolā mācīsies 10. klasē, tiek apkopti lopiņi. Ingai patīk zīmēt, labi padodas rokdarbi. Ziemas vakaros abas ar mammu var izspriest, kādu rakstu spilvenā šūt, kādu adīt. Vecākā meita Agrita ir precējusies un dzīvo Jūrmalā.
Z. Jēkabsonei patīk lasīt kriminālromānus, īpaši Agatas Kristi, Andra Kolberga darbus, jo zināms, ka beigās vainīgo vienmēr atradīs.
Jubilāre stāsta, ka viņai ir ļoti jauki kaimiņi un reizēm abas ar draudzeni kopīgi sakrājot naudiņu un aizbraucot uz teātri. Mīļākā luga nemainīgi daudzus gadus esot Rūdolfa Blaumaņa «Skroderdienas Silmačos».
