Invalīds no Saulaines Ignats Sakne nav apmierināts ar Latvijas Invalīdu biedrības Bauskas nodaļas vadību. Par to viņš izteica pretenzijas «Bauskas Dzīvei».
Invalīds no Saulaines Ignats Sakne nav apmierināts ar Latvijas Invalīdu biedrības Bauskas nodaļas vadību. Par to viņš izteica pretenzijas «Bauskas Dzīvei».
Braucot ekskursijā, skatās «pēc deguniem», divas reizes esmu noraidīts, arguments – tas izlemts balsojot, un es neesot iekļuvis braucēju vidū. Biju jau iemaksājis naudu ekskursijai uz Dobeli 31. maijā. Biedrībā esmu no 1996. gada, biedru naudu maksāju, esmu valdes loceklis.
No «Balticovo» reizi mēnesī biedrība pērk olas par pašizmaksu, bet invalīdiem tās pārdod dārgāk. Kur starpība? Ir pazudušas divas pakas cukura, ziedotas mantas uzdod par pirktām. Kur paliek nauda? Man piedāvāja žaketi, kas nederēja, bet citu pašam izvēlēties neļāva. Tā stāsta I. Sakne.
Paši maina «spēles noteikumus»
Pārbaudot šo sūdzību, «Bauskas Dzīve» 13. jūlijā tikās ar Annu Šumsku, nodaļas valdes priekšsēdētāju. Atceroties 31. maijā notikušo ekskursiju uz Dobeli, Anna Šumska smagi nopūtās. «Braucienam bija pieteikušies 50 cilvēku, bet autobusā 47 vietas. Sarunāju ar šoferi, lai ļauj sēdēt arī gida krēslā līdzās autovadītājam, izdomājām, kā iespiest vēl divus braucējus. Taču ceļojumā aizbrauca tikai 39 cilvēki. Tad kāpēc lai es kādu atraidītu?» tā A. Šumska.
Ekskursijas dalībnieki izbraukšanai torīt pulcējušies Bauskā, pie viesnīcas. Bijis norunāts, ka Ignats Sakne ar dzīvesbiedri autobusu sagaidīs pieturā pie Saulaines, jo tas ir pa ceļam, ja uz Dobeli brauc caur Eleju un Tērveti. Taču norādītajā vietā neviena nav bijis, stāstīja Anna Šumska. Tikai pēc tam noskaidrojies, ka Saulainē dzīvojošie tomēr nolēmuši nevis gaidīt, bet ar citu autobusu doties uz Bausku. Izbraukšanas laiks nokavēts, un pie viesnīcas vairs nevienu nav sastapuši. «Kurš vainīgs? Turklāt par braucienu samaksātā nauda (četri lati) Ignatam Saknem un dzīvesbiedrei tika atdota,» skaidroja A. Šumska.
Negūst peļņu
Reizi mēnesī invalīdu biedrības Bauskas nodaļa a/s «Balticovo» iepērk olas par pašizmaksu. Ar automašīnu olu atvešanai invalīdiem līdz šim izpalīdzējuši atsaucīgi kaimiņi – Bauskas 53. zemessardzes bataljona vadība, tā vīri un puiši palīdzot ienest olu kastes.
Daudzums mainās atbilstoši pieprasījumam – no 3600 olām līdz divtik lielam daudzumam Lieldienās vai citos svētkos, stāstīja A. Šumska. Atklājas, ka invalīdu biedrības biedri olas pērk vairumā, tāpēc nācies noteikt limitu – ne vairāk par 60 olām vienam pircējam vienā pirkšanas reizē. Olu cena uzņēmumā ir dažāda – atbilstoša katrai kategorijai jeb lielumam. «Tās labākās es saucu par «direktora olām»,» sacīja Anna Šumska. Viņa stāstīja, ka nekādu peļņu no šīs olu pārdošanas negūst ne sev, ne biedrībai. Nauda pirms došanās uz Iecavu tiek izņemta no biedrības konta bankā, kad olas iztirgotas, ieņemtie lati tiek saskaitīti un iemaksāti atpakaļ bankā. Lielākoties šī naudas aprite notiek vienā dienā. «Bauskas Dzīve» pārliecinājās, ka dokumenti to pierāda.
Nav viegli pārdzīvot pārmetumus
Lietotos apģērbus par Ls 0,10/kg invalīdu biedrības nodaļai piedāvā nevalstiska organizācija «Sirdsdarbs». Ziedojumu veidā drēbes dāvinājusi draudze «Jaunā dzīve». Tomēr Anna Šumska atzina, ka tas nav izšķirošais palīdzības veids, jo daudzviet rajonā lietotu apģērbu var nopirkt pavisam lēti. Invalīdu vidū ir ļoti dažādi cilvēki. No 360 biedriem ir diezgan daudz tādu, kuri nekad neko biedrībai nav lūguši, nedz saņēmuši. Taču ir arī tādi, kuri nāk lūgt palīdzību katru nedēļu.
Biedrības priekšsēdētājas amatā Annu Šumsku ievēlējuši paši invalīdi. Pirmoreiz tas noticis 1993. gada martā, taču jau pēc gada viņa no šiem pienākumiem atteikusies. 1999. gada aprīlī Anna Šumska atkal ievēlēta par valdes priekšsēdētāju uz trim gadiem. Divi jau pagājuši, bet viņa nesola, ka strādās arī trešo gadu, jo pārmetumu un sarūgtinājumu šajā laikā bijis pietiekami.
