Latvijā turpinās piemiņas sarīkojumi, kas veltīti pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 140 gadu jubilejai.
Latvijā turpinās piemiņas sarīkojumi, kas veltīti pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes 140 gadu jubilejai.
Pirms divām nedēļām tika atklāts J. Čakstes piemiņas muzejs Jelgavas rajona Sidrabenes pagasta «Ančos». Piedaloties šajā piemiņas pasākumā, ievēroju, ka jaunā muzeja anotācijā «Anči» bija minēti kā J. Čakstes dzimtās mājas. Tas gan nav tiesa.
Patiesībā mūsu pirmais Valsts prezidents ir dzimis 1859. gada 14. septembrī Lielsesavas pagasta «Zirņu-Čakstēs». Pēc pašreizējā administratīvā iedalījuma J. Čakstes dzimtās mājas atrodas Bauskas rajona Viesturu pagasta teritorijā, pavisam netālu no Jelgavas rajona robežas. Tātad – pirmo mūsu Valsts prezidentu varam saukt par mūsu novadnieku. Diemžēl visai plašajos J. Čakstes piemiņas pasākumos, kas galvenokārt noritēja Jelgavā un Rīgā, neietilpa neviens sarīkojums mūsu rajonā.
Meklējot «Zirņu-Čakstes» Viesturu pagastā, nācās skatīt ne visai pievilcīgas ainas. Ar «miera laiku» kartes palīdzību izdevās atrast Latvijas valsts pirmā prezidenta dzimtās mājas, kas tagad uzskatāmas par graustu. Pagājušajā gadsimtā būvētā sarkanu ķieģeļu ēka ar dakstiņu jumtu raugās pasaulē ar izdauzītu logu acīm. Tur sastaptā «iezemiete», kura nesaprata nevienu valsts valodā uzdotu jautājumu, vēlāk uz krieviski izteikto vaicājumu par māju nosaukumu, atbildēja – «Čakti». Pēckara gados iemitinātie iebraucēji no «varen plašās dzimtenes» kādreiz sakopto Zemgales sētu nolaiduši tā, ka izdauzīto stiklu vietā sabāzti salmi, bet cauro dakstiņu jumtu noslēdz sagruvušā skurstenī iesprostota metāla caurule…
Tomēr pats ievērojamākais piemineklis J. Čakstem ir viņa devums Latvijas valstij. Ne velti Šveicē, Brīvības hallē, J. Čakste ir vienīgais latvietis to 100 pasaules ievērojamāko personu sarakstā, kuras veicinājušas un stiprinājušas demokrātiju.
